Absolūts ēd

PAVASARIS!!!!

2012-02-12T20:10:00.000+02:00

Ieejot mūsu mini siltumnīciņā patiesi liekas, ka pavasaris jau klāt, sevišķi paskatoties uz kviešu asniem un to košo zaļumu. Tā gribas nogaršot kviešu asnu sulu... Jau noskaidroju, ka to var izdarīt iekš Raw garden, tik vēl neesmu atradusi laiku, lai līdz turienei tiktu. Varbūt kāds ir garšojis? Kādas atsauksmes?

Šeit rukola..

Un kressalāti...

Salāti ar kvinoju

2012-02-11T15:47:00.000+02:00

Turpinot ēst kvinoju, mans nākamais atklājums - tā labi iet kopā ar salātiem. Šoreiz pavisam vienkāršiem, ar salātlapām, gurķi, papriku un nedaudz citrona sulu, bet tos ēdot, man radās sajūta, ka tie labi ietu klāt krabju salātos - rīsu vietā.

Šeit - kvinoju vispirms vieglā sālsūdenī izvāru, atdzesēju un tad pievienoju salātiem.

Kvinojas uzkodas

2012-02-08T16:20:00.000+02:00

Kvinoju, tātad, var izmantot saldajās putrās, bet ne tikai... protams, ka man paņemot jaunu produktu jau radās idejas, kā to varētu pielietot, un šī recepte patiešām pārsniedza gaidīto.

Sāļās kvinojas uzkodas.
Nepieciešams:
1 krūze kvinojas,
puse sīpola, viena ķiploka daiviņa
1/4 paprikas
1/2 mozzarella siera
baziliks, svaigs vai kaltēts
sāls pēc garšas
2 ēdamkarotes zirņu milti VAI 1 ola

Kvinoju sajauc kopā ar sīpolu, ķiploku, papriku, mozzarellu, sāli un baziliku.

Pievieno 2 ēdamkarotes zirņu miltu. Ko es izmantoju kā saistvielu, bet droši var izmantot olu.

Samaisa un sapilda mafinu pannā, katru formiņu piepildot un piespiežot.

Liek cepeškrāsnī un cep kādas 15-20 minūtes. Visgaršīgākās, kamēr vēl nedaudz siltas, ar svaigu gurķi, vai tomātu..

Kvinojas putra ar riekstiem

2012-02-08T16:12:00.000+02:00

Kādu laiku atpakaļ solīju pastāstīt par savu pēdējo atklājumu - kvinoju. Esat ēduši? Viena fantastiska lieta tiem, kuri grib izmēģināt ko jaunu, un kuriem brokastu auzu vai mannā putras nedaudz apnikušas. Šo recepti noskatījos no draudzenes, kura kvinojas putru vāra ar riekstiem.

Darīju tā - izvārīju ūdenī kvinoju (tā kā norādīts uz iepakojuma), un tad tai piemaisīju gabaliņos sagrieztas mandeles un agaves sīrupu saldumam.

Kas īsti ir kvinoja jeb kinva, kā to latviski mēdz dēvēt? Angliskais nosaukums ir quinoa.
Kvinoja nav graudaugs, kā pirmajā brīdī var šķist, jo tā atgādina prosu, kuskusu. Tā ir auga sēkla. Auga, kas radniecīgs, spinātiem, bietēm, mangoldiem.
Kvinoju kultivē jau vairāk kā 5 tūkstošus gadus, sevišķi to augstu vērtēja inki. Viņiem tā bija svēta, un tieši tas bija par iemeslu, kad spāņu kristīgie ieceļotāji iznīcināja kvinojas platības un aizliedza to audzēt. Pa jaunam to var teikt atklāja vien 1970tajos.
Kvinoja ir ļoti vērtīga, viena tase kvinojas satur 222 kalorijas un 8.2 gramus proteīnu, 40 gramus ogļhidrātu, 31 mg kalciju, 2 mg cinku, 2,75 mg dzelzi, 120 mg magniju, 5,2 grami šķiedrvielu.
Kvinoja nesatur glutēnu un ir viegli sagremojama.

Šāda izskatās neizvārīta kvinoja..

Un te jau izvārīta....

Daži saka, ka garša esot ļoti savdabīga, bet man šķiet, tā ir vairāk neitrāla. Kvinoja, tāpat kā prosa, ir pirms vārīšanas jānoskalo, citādi tā varētu būt rūgta. Katrā ziņā - vislabākais kvinojā man šķiet tās konsistence. Bet aprakstīt to šķiet neiespējami, būs vien tiem, kuriem gribas zināt, jānogaršo.

Ķiršu kokosriekstu kūka

2012-02-08T14:16:00.000+02:00

Šogad 5. februārī bija ārā daudz aukstāks nekā pirms trim gadiem. Katrā ziņā ciemiņiem bija auksti, un tāpēc mazās peciņas trīs gadu jubileju nosvinējām paši, protams, izcepot arī kūku... Ar tās recepti nu padalīšos, jo kūka patiesi garda.

Ķiršu kokosriekstu kūka.
50 gramus sviesta sajauc ar 50 gramiem cukura, šķipsnu sāls, iemaisa vienu olu un divas ēdamkarotes skābā krējuma. Tad pievieno kādas 4-5 ēdamkarotes miltu, 1/2 tējkaroti cepamā pulvera. Visu samaisa un masu ieliek pannā. Mīkla ir diezgan mīksta, un tādai tai jābūt.

Tālāk nepieciešami ķirši (bet noteikti varat izvēlēties jebkādas citas ogas), kādi 250-300 grami. Tos sajauc ar 1-2 ēdamkarotēm kokosriekstu skaidiņu un liek pāri mīklai. Cep kādos 200 grādos 25 minūtes.

Tad sajauc 200ml skābā krējuma ar kādiem 80 gramiem cukura un 80 gramiem kokosriekstu skaidiņu. Pārlej pāri kūkai un vēl turpina cept kādas 20 minūtes. Kūka jaatdzesē un var pasniegt. :)

Mūsu mazā trīsgadniece.

Garšīgais 2011

2012-02-04T18:42:00.001+02:00

2011. gada visgaršīgāko recepšu izlase, lai arī uzreiz teikšu - atlase nebija viegla, jo pati taču esmu ēdusi visu, ko gatavoju. Centos izlasīt tās receptes, kuras es noteikti ieteiktu pagatavot arī citiem, un kuras atceroties, vēders ierūcas dusmojoties, ka nedodu to, ar ko kārdinu prātu.

Uzkodas.
Visspilgtāk atmiņā palikusī uzkoda arbūzs ar olīvi, kā arī arbūzs ar melnajiem pipariem un - mellenes, asie pipari un vista - pilnīgi nejauša kombinācija, kas man ienāca prātā vien gatavojot (gribas pilnu māju melleņu, ne?)

Starpcitu - arī ja uz picas saliek mellenes, ir tik labs rezultāts.

Ķirbis tempuras mīklā - necerēti gards rezultāts, kā radīta izklaide ģimenes vakaram, visiem kopā gatavojot un ēdot, līdz ko atdzisis tā, lai varētu paņemt rokās.
Ja nekad neesat gatavojuši humusu, no sirds iesaku - vai nu klasiskāku versiju, vai arī ar bietēm.
Spinātu rulete - pavasarīgi koša uzkoda ar ko papildināt svētku galdu.
Pavisam vienkāršas Biešu uzkodas

Ātri pagatavojama un garšīga olīvu pasta, ko uzsmērēt uz krekeriem.
Noteikti iesaku pašiem pagatavot pesto. 2011. gadā mums bija īsts pesto gads, piedāvāju Jūsu vērtējumā Rukolas pesto, Bazilika pesto varbūt izmēģiniet gurķu pesto?
Kā arī Pesto uzkodas, var gatavot gan ar rauga mīklu, gan ar kārtaino mīklu.

Interesanti sanāca kartupeļu virtuļi, kā arī siera cepumi. Kuram gan negaršo siera cepumiņi, ne?
Gurķu maizītes ar pistācijām - pēc tam mēnesi bērni man visām maizītēm prasīja, lai uzberu riekstiņus.

Uz grauzdiņiem smērējams Zemeņu un bazilika sviests un Melleņu un apelsīnu sviests - noteikti neviens neko tādu nebūs garšojis, ja celsiet galdā.
Zaļi pildītas oliņas

Sālīti turku zirņi.

Burkān-siermaizītes

Otrie.
Viens no labākajiem atklājumiem - Spagetti ķirbis! Ja esat ķirbju neēdājs, nu uzzvaniet man uz kādu septembri, paņemsiet un izmēģināsiet šo ķirbi. Ja arī tad teiksiet, ka ķirbjus neēdat... nu tad tas būs 100% un es vairs neuzbāzīšos. :)

Sāļie pīrāgi - noteikti tā vērti, lai pagatavotu vakariņās. Pīrāgs ar malto gaļu un brokoļiem varētu būt viens no veidiem.

Ātri pagatavojamas vakariņas - Tomātu un kabaču sacepums
Ķirbis ar rīsiem
Krāsnī cepti kartupeļi, lūk šādi -

Makaroni ar gaļu un spinātiem

Salāti.
Salāti ar bekonu un greipfrūtiem perfekti!
Vistas salāti persikā - visas sastāvdaļas tik ideāli iet kopā, un persiks piešķir salātiem svaigumu.

Ananāsu un gurķu salāti - absolūti vienkārši un neatkārtojami.
Nāk pavasaris! Noteikti salieciet Nezāles šķīvī. Izmantojiet mirkli.

Salāti ar arbūzu, tomātu un biezpienu
Cukīni un upeņu salāti

Arī mellenes salātos ideāli iederas.

Zupas.
Vistas zupa ar makaroniem un turku zirņiem
Spinātu zupa

Saldie.
Daudz dažādu mafinu receptes var atrast 2011. gada ierakstos. No tiem saldajiem jāizceļ mafini ar gotiņas končām,
Meža zemeņu mafini

Karameļu šokolādes kūka - ļoti ātri pagatavojama un nenormāli garšīga.

Dārzeņi iekš kūkas? Jā, ja reiz pamēģināsiet, noteikti to atkārtosiet.
Biešu kūka

Un burkānu kūka..

Aveņu zefīriem bija ļoti liela atsaucība.

Kuskuss ar mellenēm.. mmm.... vienkāršībā ir spēks.

Ogu biskvīts ar krēmu

Zemeņu un rabarberu siera pīrāgs - veids kā pagatavot ātru, vienkāršu un garšīgu kūku, ko celt svētku galdā. Ar visvisādu ogu, augļu pildījumiem - izvēlieties savus mīļākos.

Karameļu popkorns - UZMANĪBU! Izraisa atkarību!

Rīsu un kokosriekstu deserts ar mellenēm

Atsevišķi gribētu izcelt vīģes - ar biezpienu un medu... un mafinus ar vīģēm.

Cepti persiki ar saldējumu

Melleņu klimpas, klasika, cik garšīgas tās ir ar saldējumu.

Matcha un melleņu deserts

Cepumi.
Vienkāršie kefīra cepumi ar aprikozēm. Un pasakiet vēl, ka vienkāršībā nav spēks.
Cepumi ar greipfrūtiem
Marcipāna cepumi, ar tiem gan uzmanīgi, jo grūti apstāties... :)

Biezpiena cepumi - tikai 4 sastāvdaļas, patiešām, un cepumi sanāk fantastiski.
Melleņu austiņas

Fantastiski dzērveņu-apelsīnu cepumi.

Dzērieni.
Kakao ar zefīriem - noteikti jāizmēģina visiem kakao faniem.

Gurķu limonāde

Un beigās.. noteikti jāmin siera kūkas... šoreiz sāļā - fantastiska Zilā siera kūka.

Varat iemest aci arī 2010. gada labāko recepšu izlasē.

Lai garšīgi!

Rudzu pārslu trifeles

2012-01-31T21:01:00.000+02:00

Sestdien mēs nolēmām paeksperimentēt un pagatavot trifeles... no rudzu pārslām. Auzu pārslas ir tik pierastas gan cepumos, kēksos, konfektēs, gan vienkārši apgrauzdētas ar cukuru, bet tā taču varētu izmantot arī citas pārslas - rudzu, kviešu, miežu, rīsu...

Eksperiments sākās ar sastāvdaļu izvēli - un tās būs - rudzu pārslas (Herkuless), agaves sīrups un zemesriekstu sviests.

Un beidzās ar viegli pagatavojamām, garšīgām un veselīgākām končām kā šokolādes trifeles.

Pagatavošana pavisam vienkārša. Rudzu pārslas aplej ar ūdeni tikai tā, lai tās ir pārsegtas un atstāj uz 5 minūtēm, lai izmirkst. Tad pievieno pēc garšas agaves sīrupu (jāņem vērā, ka tas ir saldāks nekā cukurs, un to vajag mazāk), bet var izmantot arī cukuru. Pievieno zemesriekstu sviestu un ar rokām veido bumbiņas. Cik daudz zemesriekstu sviesta? Uz divām saujām rudzu pārslu pievienoju 5 tējkarotes zemesriekstu sviesta.

Bija tik garšīgi, ka mazliet vēlāk ķērāmies otrreiz klāt, tikai šoreiz rudzu pārslām pievienojām tikai agaves sīrupu, tad veidojām bumbiņas, pa vidu ieliekot žāvētu ķirsi, un pāri pārlējām izkausētu šokolādi. Mmmm... arī šādi ir labi.

Kviešu pārslu sāļie mafini

2012-01-31T20:46:00.000+02:00

Zinu jau zinu, mafinus nepieklājas cept brokastīs un jo sevišķi nepieklājas par to stāstīt tiem, kuriem brokastu gatavošana liekas tīrās mocības.... Bet ceru tādu tomēr nav daudz. Darba dienās gan tiešām tam laika neatliek, bet brīvdienu rītos gan man patīk piecelties agrāk par visiem, lai pagatavotu brokastis. Piemēram, siltus brokastu mafinus ar sieru, salami un kviešiem.

Nepieciešamās sastāvdaļas:
12 mafiniem
200grami pilngraudu kviešu milti
1 tējkarote cepamais pulveris
1/2 tējkarote sāls
šķipsna soda
2 ēdamkarotes cukurs

To visu samaisa kopā, pievieno sarīvētu sieru un sagrieztu salami desu.

Kviešu pārslas pārlej ar karstu ūdeni, tikai tā, lai pārsedz un atstāj uz 5 minūtēm izmirkt.

Atsevišķi sakuļ vienu olu ar 50 ml eļļas, pievieno 100 ml piena. To pievieno miltiem, reizē ar kviešu pārslām. Samaisa un pilda mafinu formās. Cep kādas 20 minūtes.

Lavašs ar turku zirņiem un avokado

2012-01-26T14:12:00.000+02:00

Šīs dienas pusdienu kārbā saliku sev lavaša uzkodas. Ļoti garšīgas. Ja līdz šim vienmēr izvēlējos kādu siera produktu, tad tagad pamēģināju pagatavot tikai ar dārzeņiem. Avokado taču vispār varētu izmantot sviesta vietā, ne?

Vispirms jāpagatavo turku zirņu un avokado smērs. Tam nepieciešams viens gatavs avokado, divas saujas turku zirņu, nedaudz paprikas, 1 tējkarote citrona sulas un 1 tējkarote pesto.

To visu sablendē, un smērē uz lavaša.

Izklāju arī gurķu un tomātu šķēlītes, sarullēju un sagriezu gabaliņos.

30 minūtes virtuvē

2012-01-24T21:09:00.000+02:00

Vai neizklausās vilinoši? Tikai 30 minūtes virtuvē! Ar Džeimiju Oliveru. Pētot bildes un lasot aprakstus, ticu, ka tas viss ir iespējams, 3 vai 4 ēdieni 30 minūtēs... Vai bez viņa klātbūtnes arī tas ir paveicams? Protams, tas ir jāpārbauda uz savas ādas, lai varētu apgalvot JĀ vai NĒ.

Tā nu mēs visa ģimene metāmies klāt jaunās, Zvaigznes paspārnē izdotās grāmatas 30 minūtes virtuvē pārbaudīšanai.

Nedaudz par pašu grāmatu. Pirms ķerties klāt ēst gatavošanai, veltiet laiku vakarā pasēžot un izlasot ievaddaļu. Iedvesmojoši. Un ļoti sakārtoti, tādā ziņā, ka es pēc tam devos uz virtuvi un kārtoju to. Kā arī, protams, jāņem vērā, kā saka pats Džeimijs: "Nenoliegšu, ka šī grāmata nav domāta slinkuma lāpītājiem," būs jādara vairāki darbi reizē, un tās 30 minūtes patiesi jāpasvīst.

Man ļoti patika saraksts - Nepieciešamie virtuves piederumi. Tas noderēs kā špikeris, iekārtojot savu mājvietu, savu virtuvi, kā arī palīdzēs nenopirkt neko lieku, un ko varbūt izmantosiet reizi gadā (kaut gan.. kam es to saku :D man pašai ir daļa tādu trauku, kurus izmantoju reti, bet neesmu nožēlojusi, ka esmu tos iegādājusies, būtu vieta, būtu man vēl vairāk tādu...). Katrā gadījumā, saraksts patiesi lielisks - noderēs gan uz sālsmaizi ejot vai domājot dāvanu kāzām (Ziniet, es dažbrīd ar tādu baltu skaudību (lai neteiktu - nostaļģiju) skatos uz mūsu vecāku jaunībā kāzās sadāvinātajām glāzēm. Vai mūsdienās tā ir bieži sastopama kāzu dāvana? Vismaz mūsu dāvanu galdā tādas nebija. Bet glāzes ir zelta vērtē.)

Virtuvei ir jābūt sakārtotai, tādā ir ne tikai patīkamāk darboties, bet arī laiks ietaupās, un patiešām- gribēsies gatavot!

Nu klāt pie receptēm. Grāmatā ir 50 vakariņu receptes - vakariņas sastāv no 3 līdz 5 ēdieniem, no kuriem viens ir tāds sātīgāks, un pārējie ir vai nu salāti, vai kāds deserts, vai dzēriens. Daudz ir interesantu ēdienu ar jūras veltēm, arī makaronu cienītāji varēs paeksperimentēt, un, protams, arī gaļēdāji. Bet visvairāk prieka veģetāriešiem, jo katrā receptē ir kādi salāti.

Šī grāmata ir īsta ģimenes grāmata! Nezinu, kā būtu, ja visi citi vaļotos, un sieviete viena mestos gatavot, bet tad, ja visi kopā ķeras klāt, arī bērni piepalīdz, tad ir jautri un patiešām efektīvi. Iedevu savējiem grāmatu, lai izšķirsta un izvēlas, ko gatavosim pirmo. Viņi ilgi nespēja izlemt, jo viss tik kārdinošs, bet beigās apstājās pie picas, trīs veidu salātiem un ķiršu saldā.

Džeimijs gan iesaka stingri pieturēties pie receptēm, jo tās esot pārbaudītas, bet tas laikam nav manos spēkos. Šo to pamainīju, kā piemēram, iztikām bez asā pipara, lai bērniem nebūtu pa asu, un arī rukolu veikalā pacilāju, bet tā izskatījās tik drausmīga, ne salīdzināt ar to, ko drīz sēžu siltumnīcā, ka roka necēlās pirkt. Tad jau labāk parastos salātus. Un visur bij svaigs baziliks, kas diemžēl Siguldas veikalos arī ne pēc kā neizskatījās. Izmantoju kaltēto baziliku.

Un gala rezultāts - fantastisks! Man vislabāk garšoja mozzarellas salātiņi, tie patiešām kaut kas fantastisks, un tik vienkārši pagatavojami! Arī tomātu salāti pa pirmo, es gan nedaudz pamainīju sastāvdaļas, un klāt pievienoju aveņu balzamiko etiķi. Mmmm... Bērni, protams, sajūsmā par picu. Un saldajā mascarpones krēms ar ķiršiem.

Ak, jā - gandrīz aizmirsu pašu galveno - MĒS TO VISU PAVEICĀM (tai skaitā nomazgāt traukus, kas lietoti gatavošanas procesā) 35 MINŪTĒS. Un tās piecas minūtes uz priekšu vai atpakaļ, taču neskaitās. :) Jau domāja, kuru gatavosim visu kopā nākamo.

Biezpiens ar tomātiem un ķimenēm

2012-01-24T20:16:00.000+02:00

Kā man garšo biezpiens! Brīžiem liekas, ka vislabāk no visiem piena produktiem. Arī bērniem ļoti garšo biezpiens, un viņi pat spēj apēst lielāku porciju nekā es. Pavisam nesen paeksperimentējot ar to, kas ir mājās, atklājām, cik garšīgi ir biezpiens šādā kombinācijā - ar tomātiem un ķimenēm. Ļoti vienkārši, un nemaz sāli nevajag, jo tomāts un ķimenes biezpienu padara pikantāku. Ja nu gluži prasās, var pārkaisīt ar sāli. Tādas, rau, mums ātrās brokastis. Īsts fast food, ne?

Nomakšķerē, pagatavo un apēd!

2012-01-22T20:31:00.001+02:00

Makšķernieku ģimenes obligātā pavārgrāmata. Nomakšķerē, pagatavo un apēd!

Par spīti tam, ka mans vīrs ir makšķernieks un ir saslimdinājis nedaudz arī mani ar to, manā blogā zivju receptes nav īpaši daudz. Protams, makšķerēšana jau nenozīmē, ka man katru reizi pēc tam mājās ir zivis... Bet, ja tās ir, parasti top vai nu zupa, (TE skatiet mūsu mīļākās zivju zupas recepti), vai arī zivi cepu iekš folijas (pagajušās vasaras atklājums, ko derētu šajā grāmatiņā pierakstīt uz vāka (jā, žēl, ka grāmatai nav beigās pāris tukšas lapas piezīmēm, bet toties abi iekšējie vāki ir balti un izmantojami piezīmju veikšanai), ir - cik garšīgi iet kopā zivs ar mellenēm.)

Šķirstu tagad šo grāmatu un domāju, ai, cik negodīgi, ka man mājās nav zivis, jo gribas tūlīt iet uz virtuvi un gatavot zivi.

Grāmatā ir divas daļas, viena tāda neliela, kura ir aplūkotas receptes, kā zivi pagatavot pie dabas, tā teikt, tikko izvilkta, jau tiek mesta katlā. Kopā tiek piedāvātas desmit receptes, no kurām mani aizķēra, protams, tā neikdienišķākā - grilētas foreles ar piparmētrām. Vai neizklausās labi?

Otra daļa sastāv no receptēm, kuras jāgatavo mājās. Turklāt, satura rādītājā tad var iemest aci un izvēlēties - ko darīt ar asariem, karpām, lašiem, līņiem, raudām, salakām, vēdzelēm, zušiem un citām zivīm. Parasti ir tā, ka, ja receptē ir minēta tikai zivs, tāds neprofesionālis nevar īsti saprast, vai viņam pieejamā zivs arī būs laba konkrētajai receptei. Šeit nu galvu lauzīt nevajadzēs - esi ticis pie butes, tad šķir vaļā 37 lpp un skaties, ko varētu darīt ar buti. Bet, protams, protams, tas neizslēdz iespēju idejas smelties arī citās lappusēs. Pačukstēšu priekšā, kuras receptes es jau izrakstīju kā pirmās rindā - alū un garšaugos sautēta karpa, grilēts lasis ar zemeņu salsu, mencas sacepums, aukstā zivju zupa.. STOP, jo tālāk skatos, jo vairāk receptes gribas izrakstīt.

Vispār, baigi labā grāmatiņa, nav pārbāzta ar receptēm, viegli pārskatāma un glabājama virtuves atvilktnē. Var iesiet maisiņā, iemest somā un ņemt līdzi laivu braucienā.

Tagad tik vajag zivi!

Brokoļi ar ķirbju sēklām

2012-01-19T14:40:00.000+02:00

Zinu, ka daudzi man netic :D bet dārzeņi patiesi ir garšīgi bez sāls! Ar šiem brokoļiem gan bija tā, ka reiz biju plānojusi nedaudz sāli piebērt, bet aizmirsu. Un kāds bija man pārsteigums, cik garšīgi tie ir! Tā nu kopš tā laika ik pa brīdim sev izvāru brokoļus, noteikti BEZ sāls.

Tiem pievienoju ķirbju sēklas, un pārkaisu ar melnajiem pipariem. Mmmm... vienkārši un mēli var norīt!

Jogurts ar rudzu pārslām

2012-01-19T14:32:00.000+02:00

Ziniet, dzīve bez sāls un cukura nemaz nav tik traka. Tikai pirmajās dienās liekas, ārprāts, bet tas nav nekas cits, kā organisma pieradums. Saldumu var panākt arī ar citām vielām, un ja lieto citas garšvielas, arī sāli neprasās. :)

Un viens no lielākajiem atklājumiem ir bezpiedevu jogurts. Fantastiska manta. Un ja tam pievieno grauzdētas rudzu pārslas, kuras saldinātas ar agaves nektāru. Mmmmm.... našķis pa pirmo. :) Var protams, izmantot gan medu, gan parasto cukuru. Arī būs garšīgi.

Avokado un rīsu smērs

2012-01-19T14:12:00.000+02:00

Esmu ievērojami mainījusi ēšanas paradumus. Bet, lai sīkāk par to pastāstītu, man vispirms jānobriest, un jāievāc vairāk informācijas, lai varētu pastāstīt, kādi tad ir manējie veselīgas ēšanas principi. Tomēr gatavot man patīk, un reizi pa reizei jau pagatavoju arī kaut ko, ko pati neēdu, tā, lai citiem tiek prieks. :)

Bet tagad sekos recepte ar manām veselīgajām brokastīm. Kuras nesatur sāli, bet garšo ļoti labi. (Tas man ir īpašs pārsteigums, jo lai kaut nedaudz, līdz šim sāli vienmēr esmu lietojusi. Pačukstēšu, ka arī cukuru vairs kā tādu neizmantoju.)

Tātad - Jūsu priekšā manas avokado un rīsu brokastis!
Būs nepieciešams:
viens gatavs avokado
četras ēdamkarotes izvārītu rīsu pārslu (lietoju tās, kas Herkuless pakā)
6 pilieni asas eļļas (tā man pašgatavotā - olīveļļa ar asajiem pipariem)
nedaudz melnie pipari

rīsu galetes bez sāls,
tomāts un dillītes labākajā gadījumā.

Rīsu pārslas ūdenī izvāra. Tās izvārās ļoti ātri, 3 minūtēs, un tad caurdurī, aukstā ūdenī noskaloju. Avokado nomizoju, un kopā ar rīsu pārslām samīcu, tāpat ar dakšiņu. Ja gatavo lielākam ēdāju pulkam, var izmantot blenderi. Pievienoju aso eļļu, nedaudz melnos piparus.

Un tālāk šo smēri var smērēt uz rīsu galetēm. Pāri pārlikt kādu tomāta šķēli, dillītes. Neticami gardi! Protams, tie, kas ēd maizi, tie var droši šo smēru smērēt uz grauzdiņiem.

Biezpiena bumbieru pīrāgs

2012-01-19T09:04:00.000+02:00

Pavisam drīz rakstīšu, kā man veicās ar trīs vai vairāk ēdienu gatavošanu 30 minūtēs, pēc Džeimija Olivera receptēm. :) Noteikti esat pamanījuši šo grāmatu veikalu plauktos, ne? Izklausās jau kārdinoši, un sevišķi tagad, kad trīs vakarus no darba dienām patiešām ir tā, ka atbrauc mājās, esi piekusis, un tad nu pusstundā gatavo vakariņas, klusi apzinoties, ka laiks netiek gluži lietderīgi pavadīts, t.i, varētu tajā pusstundā izdarīt vairāk, ja vien mazliet vairāk piedomātu pie tā, ko un kā gatavot. Un Džeimija Olivera grāmata patiešām iedvesmo. Iedvesmo, lai gan pagaidām mazliet neticīgi domāju par tām trīsdesmit minūtēm. Vai tiešām tos ēdienus var pagatavot nieka 30 minūtēs? Nu ko, eksperimentēsim. Iedevu savējiem grāmatu, un liku izvēlēties pirmās vakariņas. Un man šķiet, es kādas piecas reizes svītroju sastāvdaļas, kas nepieciešamas, jo kā ierauga nākamo recepti, tā gribas to.. :D Beigās vienojāmies, kura būs pirmā, un nu tik jāatloka piedurknes.

Bet labi, par to es rakstīšu citu reizi. Šodien - viens no ātrākajiem saldajiem ēdieniem vakariņās pēc darba dienas. Viens - divi - un gatavs. Bumbieru biezpiena pīrāgs. Ne tikai izklausās labi, bet arī garšo fantastiski.

Nepieciešamās sastāvdaļas:
250 gr saldēta kārtainā mīkla
viens bumbieris (pilnībā pietiks mazam pīrāgam, četrām personām)
200 grami biezpiena
cukurs pēc garšas,
1 ēdamkarote krējums
1 ola.

Kārtaino mīklu izrullē, ieklāj pannā, pāri pārber bumbierus.

Biezpienu sajauc ar cukuru, krējumu un olu, var pievienot nedaudz vaniļu, piestāvēs. Un liek pāri bumbieriem. Cep 20-25 minūtes. Pirms pasniegšanas nedaudz atdzesē.

Burkānu pīrādziņi

2012-01-06T16:14:00.000+02:00

Laiks skrien kā ar vēja spārniem. Un e-pastā saņemot pāris ziņas, saprotu, ka esmu Jūs pieradinājusi pie tā, ka gandrīz vai katru dienu parādās kāda recepte... Pazudusi neesmu, un arī ēst gatavoju, un arī blogā turpināšu rakstīt un dalīties ar Jums idejās un savos jaunatklājumos, cik bieži vien radīsies izdevība.

Vai pa svētkiem rauga mīklu gatavojāt? Es jā. Lai arī pirms tam biju nolēmusi, ka to nedarīšu, burtiski svētku dienā sapratu, ka jātaisa vien būs. Tie speķpīrāgi. Un kāpostpīrāgi. Jo ir pieprasījums. Kā gan lai pretojas? Un tapa arī šādi burkān-pīrāgi. Tiem pildījumā izvārīti burkāni, kas sablendēti kopā ar šķipsnu sāls, vienu olu un nedaudz timiāna.

Virtuves terapija un laimīgu jauno gadu!

2011-12-31T18:19:00.000+02:00

Šodien mīcīju rauga mīklu, kā jau vecgada vakarā pienākas... Iebēru bļodā 2,5 kg miltus un ar rokām izbraucu tiem cauri - tik vēsi, patīkami... Pat ja negribi atslābināties, sanāk. Un gribas miltus atkal un atkal laist caur pirkstiem....

Uz šo brīdi Tu vari izbaudīt smilšu terapiju, ūdens terapiju, kā arī šo abu apvienojumu ;) - dubļu terapiju. Bet vismaz māmuļa Gūgle klusē, un izskatās, ka neviens nepiedāvā izbaudīt miltu terapiju. Velti. (Milti ir pavisam kas cits nekā smiltis!) Varbūt, ar nelielu apmācību ikviens virtuvē varētu atrast savu psihoterapeitu, vai tie būtu milti, olas vai sviests....

Tā nu es šodien ar savu terapeitu pārdomāju aizvadīto gadu, un klusi sapņoju par nākamo. Tam būs būt ne tikai garšīgam, bet dinamiskam, daudz atklājumu pilnam, košam un pārmaiņas nesošam.

Nu tad - LAIMĪGI! Tiekamies nākamgad, ;) būšu atpakaļ no sava blog-atvaļinājuma. :)

Saldējums ar rabarberu ievārījumu un piparmētrām

2011-12-13T23:20:00.000+02:00

Viss, kas nepieciešams - saldējums un rabarberu ievārījums... Zinu jau zinu, ka nežēlīgi ir kārdināt, bet es vasarā savārīju šādu ievārījumu - rabarberu ievārījums ar piparmētru, nu nežēlīgi labs! Nākamgad (nu cik tad līdz pavasarim vairs tālu, ko?) noteikti ko tādu pagatavojiet. Ierakstiet jau plānotājā! Jau decembra vidus tikpat kā, tā ka ticu, lielākajai daļai Plānotāji 2012 jau ir sagatvoti, ne? Nu es savējā esmu sarakstījusi idejas, ko man jāpagatavo no sezonāliem produktiem. Mmm... ja šis bij viens garšīgs gads, tad nākamais solās būt vēl garšīgāks! ;)

Grauzdiņi ar sieru un piparmētru

2011-12-13T23:13:00.000+02:00

Fantastiskas siermaizītes, pavisam nopietni. Mēs esam pieraduši, ka baziliku liekam ēdienos kā garšvielu, bet piparmētru tik tējās vai varbūt uz kūkām kā dekoru. Īstenībā - abi šie augi - baziliks un piparmētra - bieži vien sniedz labu rezultātu, kad tur, kur prasīts viens, pieliekam otru. Ir jau ir cilvēki, kas baziliku ciest nevarot, bet tie jau arī diez vai meklēs un lasīs, kā to pielietot... Bet pag, ko es te par baziliku. Mans šīs dienas stāsts - siermaizītes ar piparmētru kā garšvielu. Ļoti baudāms rezultāts.

Ir vienkārši jācep siermaizītes, uz maizītēm uzliekot arī piparmētru. Man mazliet par daudz apcepās (tā iet, kad 101 darbu reizē dara...),bet garšīgi tik un tā. Te atcerējos piparkūkas - trešajā dienā apēdas arī tās, kas bij nedaudz piedegušas. :)

Blondīņu pavārgrāmata

2011-12-13T00:14:00.000+02:00

Mana (pēc diviem mēnešiem nu jau) trīsgadīgā meita, izvilkusi Blondīņu pavārgrāmatu no plaukta, nāk nopietni pie manis, sakot: "Šitā nedrīkst darīt. Nedrīkst matos likt. Ar dakšām ēd no šķīvjiem." Dēls to ierauga un arī sašutis - "Mammu, kāpēc viņai dakša matos? Šitā nedrīkst darīt!" Es cenšos nesmieties, un visa nopietnībā uzklausīt un piekrītoši māt ar galvu - jā, gan, dakšas matos nedrīkst likt. Beigās dēls piebilst - "Tikai šitā tante drīkst.." Laikam risinājums ir atrasts. :)

Blondīņu pavārgrāmata nav tradicionāla pavārgrāmata, te patiesi akcents ir nevis uz receptēm, bet gan drīzāk uz stāstu, kas saistās ar recepti. Un man kā cilvēkam, kas nespēj dzīvot bez stāstiem, tā ir absolūta bauda - nevis vienkārši izlasīt kā taisa rīsus ar gailenēm itāļu stilā, bet kāpēc sieviete, kurai šī ir viena no mīļākajām receptēm, tā gatavo. Grāmatu gribētos saukt pat nevis par pavārgrāmatu, bet gan par sarunu par ēdienu. Lasītājs var iesaistīties sarunā, pārdomājot savas atbildes uz jautājumiem.. par to, kuri ir Tavi mīļākie ēdieni, un kāpēc, kāds stāsts ar to saistās..

Grāmata tiek reklamēta, ka ietver sabiedrībā zināmu blondīņu receptes, atzīšos, ka pēc vārda uzvārda zināju tikai trīs.. Bet manuprāt tas nav svarīgi, pazīsti vai nepazīsti, jo galvenais ir ēdiens. Un ēdam mēs visi, gan tie, kas dzīvo pilīs, gan tie, kas būdiņās. Un nebūt nav tā, ka tie, kas pilīs, ēd tikai tādas lietas, par kurām būdiņas iemītnieks var pat nesapņot. Garša nešķiro ēdienu pēc tā materiālās vērtības, un garša mums katram nāk ar savu stāstu. Vai Tu zini savu stāstu? Vai pazīsti savu garšu?

Man pavārgrāmatu lasot, sagribējās tik daudz ko izmēģināt! Un pat par pārsteigumu, nevis vairāk tieši aprakstītās receptes, bet kādus knifiņus, ieteikumus no katras autores apraksta. Kafija ar kanēli pusnaktī? Kāpēc gan ne? ;)

“Blondīņu pavārgrāmata” nav tikai pavārgrāmata, bet arī viens no Latvijas Blondīņu asociācijas labdarības projektiem, jo ienākumus no šīs grāmatas pārdošanas asociācija ziedos rehabilitācijas centram “Mēs esam līdzās”, kas atrodas Rīgā, Lēdmanes ielā 2. Šim centram nepieciešami gan telpu labiekārtošanas darbi, gan jaunas iekārtas – tualetes un garderobes telpas remonts, jauni aizkari bērnu guļamistabām, paklājs rotaļu telpā. Tātad katrs, kurš nopirks šo grāmatu, ziedos labdarībai un iepriecinās ne tikai sevi, bet arī bērniņu ar īpašām vajadzībām! - Tas tiešām ir skaists projekts. Vairāk tādu!

Kartupeļu uzkoda ar biezpienu un ķilavām

2011-12-10T21:06:00.000+02:00

Uzkodās ir spēks! Šovakar šķirstīju Jāņa Rozes izdoto grāmatu "Uzkodas" un siekalojos, tik fantastiskas idejas, šķiet, nekad vairs nebūs jālauza galva, ko lai liek uz viesību galda, atliks tikai ieskatīties grāmatā, un idejas birs kā no pārpilnības raga...

Bet šī uzkoda mums tapa pirms kāda laika, un tai par iedvesmu bija nevis grāmata, bet mūsu pašu tik latviskais salikums - kartupeļi ar biezpienu..mmm... To var ēst nevis tradicionāli no šķīvja ar dakšiņu, bet uzdurtu uz kociņa. :) Kartupelis, pāri tējkarote biezpiens, kurš sajaukts ar nedaudz krējumu un sāli, un pāri ķilava. (Vīra buča :) Vislabākās!)

Pilngraudu ķirbju mafini ar mellenēm

2011-12-09T16:31:00.001+02:00

Ziemassvētku mafinu mānija ir sākusies. (Arī Jūs vēlaties nogaršot? Jādodas uz Doma Laukumu, Ziemassvētku tirdziņu, ciemos uz Klosteri) Mafiniem pievienojot nedaudz kanēli, krustnagliņu, mustakriekstu un ingveru... radām Ziemassvētku garšu. :) Klāt ķirbis, mellenes, un arī milti nevis šādi tādi, bet pilngraudu.. mmm... Un visam kā punkts uz i - ārā sniegputens! Sniega kļūst arvien vairāk un vairāk.

Mafinu pagatavošana:
Vienā bļodā sajauc 200 gramus pilngraudu kviešu miltu ar 2 tējkarotēm cepamā pulvera, 4-5 ēdamkarotēm cukura, un garšvielām, kanēli vairāk, no visām citām pa šķipsnai. Otrā bļodā sakuļ 1 olu, pievieno 100 ml ķirbju biezeni un 50 ml eļļas. Samaisa, un lej klāt miltiem. Es vēl izmantoju nevis šādu tādu eļļu, bet savu Ziemassvētku eļļu, ko novembrī pagatavoju.. mmm.. kā smaržo..

Tad atliek vien iemaisīt mellenes (ziemā tagad saldētas izmantoju) un sadalīt mīklu pa trauciņiem un cepeškrāsnī iekšā, 15-20 minūtes un mafini gatavi.

Limonāde ar greipfrūtu, baziliku un piparmētru

2011-12-09T09:41:00.000+02:00

Oi, zinu gan kā tagad Jūs sakārdināšu, sevišķi vēl, ja arī Jums aiz loga gaudo vējš un ir piesalis, zemi klāj balta sniega sega.. Un te - man bildē - vasara! Šķirojot bildes atradu dažas, kuras kaut kā noklīdušas no mana redzesloka bij, un līdz ar to palikušas ārpus bloga, bet pavisam noteikti var teiks - nepelnīti.

Aizverot acis, vēl tagad jūtu bazilika smaržu un greipfrūtu.... Viss sākās ar to, ka man bija ļoti daudz bazilika. Ko iesākt? Protams, jāgatavo pesto. Bet bazilika patiešām daudz, jau sen kārojās izmēģināt, kā tas iederētos limonādē.

Un rau, rezultāts - neparasta, atsvaidzinoša limonāde.

Pagatavošanas process ir tāds - vispirms nepieciešams sīrups. Uz 200 gramiem cukura ņem 300 ml ūdens, to karsē līdz cukurs izšķīdis, pievieno baziliku un piparmētru attiecībā 1:2 mazliet pavāra un atstāj, lai atdziest un ievelkas.

Tad ir nepieciešams vēl greipfrūts un gāzēts minerālūdens. Greipfrūtu nomizoju, sadalu gabaliņos un lieku krūzē, mazliet saspaidu, pieleju sīrupu un piepildu krūzi ar gāzētu minerālūdeni (var arī ar parasto ūdeni). Cik daudz sīrupa vajadzīgs, tas nu jāskatās pēc garšas, sakumā labāk pieliet nedaudz, un vēlāk, ja vajag, papildina. :)

Ak, gandrīz vai sagribējās vasaru. :D Gandrīz, ja nebūtu aiz loga sniegs, 100% gribētos vasaru. Labi, ka ir sniegs.

Burciņgrāmatas zem eglītes

2011-12-06T13:12:00.000+02:00

Vakar biju Rīgā, un tas jau gluži kā likums, ja esi Vecrīgā, noteikti jāiegriežas Zvaigznes ABC grāmatnīcā/outlet. (Par citiem pirkumiem, tostarp Trīsām, varēsiet lasīt pēc kāda laika Absolūta gramatplauktā.)

Zvaigznē šobrīd atlaides! Brīžiem liekas, ka neko citu pat vecīša maisā redzēt negribu kā tikai grāmatas, grāmatas, grāmatas... Arī citiem varētu dāvināt tikai grāmatas, grāmatas, grāmatas... Bet man patīk arī gatavot ko garšīgu... cik labi, ka tās gardumlietas iet kopā ar grāmatām, it īpaši pavārgrāmatām. :)

Arī recepšu grāmatām atlaides. Un īpaši man izcelt gribētos burciņgrāmatas. Kas tās tādas? Grāmatas, kuras izdotas ļoti pievilcīgā formā, kā burciņas. Noteikti esiet tādas pamanījuši - tās vienkārši nevar nepamanīt! Kāds pašgatavots gardums burciņā klāt un visskaistākās dāvanas vieta zem eglītes garantēta.

Šķirstot šo grāmatiņu - Sēņu pagatavošanas receptes -

Jau domāju, acis aizverot pat redzu iztēlē ainu, kā vēršu gailenes uz diega, un cik tās skaisti izskatīsies. Tā kā sēnes esmu sākusi ēst salīdzinoši nesen, tad šī grāmata man kļūs gandrīz kā bībele, to jau jūtu. Nu es mācēšu gan sālīt, gan marinēt, gan vārīt un kaltēt sēnes, un visus padomus, kā to izdarīt varēšu atrast vienā skaistā grāmatiņā. Nu man nebūs jāzīlē, kādai jābūt tai garšai pēc kuras jāliek sāls klāt un kā visi sēņu ēdāji māca - liec pēc garšas. Man kā iesācējam iet grūti, ticu, ka ar gadiem un praksi jau ieietas tās receptes no galvas, bet ar sēnēm tā situācija šķiet nedaudz sarežģītāka kā ar gurķiem... jo ir taču sēnes, kuras nevar tā vienkārši ielikt burkā un marinādi pāri. Tās vispirms ir jānovāra. Un vēl daudz un dažādi knifiņi, kas ir spēkā tikai sēņu gatavošanā.

Receptes grāmatā nav sarežģītas, un ir pastāstīts arī ko darīt ar sagatavotajiem krājumiem ziemā, kas man, sēņu ēdājam-iesācējam ir jo vairāk svarīgi - tā teikt - pamats šajā grāmatiņā, lai ļautos fantāzijai ir, kādus ēdienus gatavot aukstajos mēnešos no pašas savāktām sēnēm.

Vai Jūs gatavojat krājumus ziemai? Es jā. Ne tikai tādu apsvērumu dēļ, lai, ja nu kas notiek, mājās būtu kaut kas, no kā pagatavot ēst, bet galvenokārt jau procesa dēļ. Krājumu gatavošana nomierina (un tīri saprotams, kāpēc, jo tie sniedz, lai arī mūsdienās vairs ne tik aktuālu, bet tomēr - drošības sajūtu) un atzīsim - pašu marinēti gurķīši un sēnītes taču ir daudz garšīgākas par veikalā pieejamo produkciju, jo būs gatavotas ar rūpēm un mīlestību, liekot klāt tieši to un tik daudz, cik mums pašiem patīk.

Šogad manos krājumos nav sēņu, jo vasarā, kad bij lielais sēņu lietus, man vēl nebija šīs grāmatas. Bet nākamgad būs. Un kaltētu gaileņu krelles noteikti, ar tām sezonu iesāksim.

Līdz jaunajam gadam vēl kāds brītiņš ir, bet es šodien gribu novēlēt - lai nākamais ir kārtīgs sēņu gads, lai dvēseli nomierina meža aromāts un sēņošanas azarts, un lai pēc tam top garšīgi ēdieni ne tikai ikdienas galdā, bet arī krājumos burciņām ziemai - izrādās, te ir kur izvērsties!

Aukstā banānu kafija

2011-12-06T08:12:00.000+02:00

Reizi pa reizei arī es dzeru kafiju. Protams, tājās reizēs gan gluži to nevar nosaukt par tradicionālu kafiju.. Šoreiz pagatavoju tādu kā auksto kokteili, banānam pievienojot atdzesētu stipru kafiju. Pat nemācēšu teikt, kura garša dominēja, jo izteikti jūtams bija gan banāns, gan arī kafija. (Kura kafija, starpcitu, ir pati labākā? Nesen gatavoju kafijas liķieri, bet neviens man neko nemācēja ieteikt...)

Banānu sablendēju kopā ar 100ml piena un ēdamkaroti kakao, cukuru pēc garšas, tad pievienoju kafiju.

Ķirbju bekona siera zupa

2011-12-06T08:07:00.000+02:00

Sākumā man bija ideja par veģetāru zupiņu, bet ledusskapī tā vien savu kārtu gaidīja bekona šķēles, ka izlēmu veģetārajai zupai atņemt tās statusu. Reizi pa reizei jau gaļa ir jāēd. :)

Uz pannas apcepu sīpolu un bekonu, pievienoju ķirbi, nedaudz apcepu, tad pannas saturu ieliku katliņā, pārlēju ar ūdeni un uzvārīju, pievienoju sāli, melnos piparus pēc garšas, un paciņu kausētā siera. Zupa gatava.

Kailgraudu pārslas brokastīs

2011-11-29T15:26:00.000+02:00

Esmu putras vārītāja. Visu bērnību mūsu mājās vārītas putras, tāpēc es arī šo tradīciju turpināju. Pirmo reizi piekritu izmēģināt - pārslas nevārīt. Daudzi to reklamē, vienkārši aplej ar karstu ūdeni un atstāj, lai ievelkas. Citi aplej jau iepriekšējā vakarā... Ai, tikai esmu aizmirsusi pajautāt viņiem - vai viņi no rīta tās aplietās pārslas ēd aukstas? Būs jāatceras pajautāt.

Tad nu izvēlējos kailgraudu pārslas, un ziniet - rezultāts nav slikts. Turklāt ļoti ātrs un izpaliek stāvēšana pie plīts un vaktēšana, lai nepāriet pāri. (Jāpamēģina tā izdarīt arī ar tradicionālajām, veikalos pieejamajām pārslām.) Kad pārslas 10 minūtes zem vāka bija nostāvējušas, pārlietas ar karstu ūdeni, pievienoju nedaudz brūnā cukura, sagrieztus hurmas gabaliņus un granātābola sēkliņas. Diezgan sātīgas brokastis.

Saldie hurmas salāti

2011-11-24T09:52:00.000+02:00

Šie gan nav salāti no manis tikko pieminētās grāmatas, bet tās iespaidā man tik ļoti sagribējās kādus augļu salātus, un pagatavoju tos no mājās pieejamajām sastāvdaļām. Un tās ir - hurma, granātābols, apelsīns un kardamons.

Hurmu sagriezu gabaliņos, piebēru granātābola sēkliņas, mazliet apslacīju ar apelsīna sulu un saliku mazus apelsīna gabaliņus, kā arī vienu kardamona graudu atvēru vaļā un sēkliņas uzkaisīju pāri salātiem. Mmmmm... Bauda... :)

500 salātu receptes

2011-11-24T09:34:00.000+02:00

Iekš apgāda Zvaigzne ABC tikko ir nākusi klajā jauna recepšu grāmata - 500 salātu receptes. Šķirstu to un domāju (pat sajutos tā, it kā būtu nevis drūmas ziemas sākums, bet gan pavasaris), ka varētu taču pārtikt no salātiem vien, tik daudzveidīgi tie ir, un tik sātīgi.

Manuprāt, tīri pamatoti zem virsraksta ar mazākem burtiem ir rakstīts: Visu laiku labākais salātu recepšu krājums. Lasot ievadu un nemaz netiekot pie receptēm, jau gribas iet uz virtuvi un gatavot, jo ievads ir tik iedvesmojošs, tajā ir dažādu produktu apraksti, kurus var izmantot salātos, dažādu salātu mērču veidi - tik izvēlies un liec kopā pēc izjūtas.

Bet, kad jau atšķiram recepšu sadaļu, ticiet man, nākamās nedēļas ēdienkartē gribēsies iekļaut tikai un vienīgi salātus. Brokastīs Cēzara salātus (grāmata piedāvā 5 dažādus variantus), Pusdienās siltie lēcu salāti (6 veidu receptes), Vakariņās makaronu salāti ar pupiņām un rukolas pesto (6 varianti) vai vistas gaļas salāti ar spinātiem un papaiju (arī sešas variācijas), un saldajā - Augļu salāti ar kokosriekstu pienu (piecos variantos). Un recepšu vēl ir gana daudz un dažādas, tās būs gan piemērotas ikdienas maltītēm, gan arī lai celtu svētku galdā. Sakārdināju?

Šī būtu lieliska dāvaniņa Ziemassvētkos, kopā ar lielu šķīvi salātiem.

Āboli cidonijās

2011-11-23T09:41:00.000+02:00

Biju ciemos pie omes un noskatījos šādu garšīgu ābolu pasniegšanas veidu. Kad taisa cidoniju sīrupu, t.i., cidonijas sagriež gabaliņos un pārber ar cukuru, pieliek klāt ābolus. Jau nākamajā dienā, kad cukurs ir izšķīdis, ābolus var ņemt ārā un pasniegt kopā ar kādiem desertiem, vai pievienot tējai, tie ir tā pievilkušies ar cidoniju garšu, bet saglabājuši svaiga ābola konsistenci...

Mēs ēdam kopā arī ar garšīgām pilngraudu pankūkām.

Ķirbis ar rīsiem

2011-11-23T09:37:00.000+02:00

Varētu to nosaukt par risotto, jo izmantoju risotto rīsus, bet labāk to nedarīšu, jo man bija slinkums meklēt recepti, kā risotto īsti gatavo, un tas tomēr ir ēdiens ar nosaukumu. Bet galvenais jau rezultāts - tas bija patiesi garšīgs. Divas dienas iepriekš sev savārīju ķirbi ar parastajiem rīsiem kopā, un bija tik garšīgi, ka tagad taisīju visiem vakariņās līdzīgu ēdienu.

Rīsi ar butternut un bekonu.
Vispirms sagriež sīpolu un uz pannas apcep, pievieno bekonu, un kad tas ir nedaudz apcepies, pievieno galaliņos sagrieztu ķirbi un pielej buljonu. Ber klāt risotto rīsus (kas izvārās 8-10 minūtēs), un nepieciešamības gadījumā pielej klāt vēl buljonu. Kad ķirbis un rīsi gatavi, arī viss ēdiens gatavs. No garšvielām pievienoju vienu Herbes garšaugu maisījumu, kur ir dilles, puravi, pētersīļi un selerijas.

Idejas garšīgām dāvaniņām.

2011-11-20T15:24:00.001+02:00

Nolēmu, tuvojoties Ziemassvētkiem, nedaudz apkopot savas idejas garšīgām, pašu gatavotām vai kopā saliktām dāvaniņām. Jūs taču piekritīsiet, ka saņemot tādu dāvaniņu, ir pavisam cits prieks, nekā kaut ko veikalā nopirktu, jau gatavu, ne? Vakar skatījāmies TV un cik man skumji palika, kad pamanīju Bigbank reklāmu: "Naudas laiks ir klāt..." Vai tad tā tagad sauc Ziemassvētkus? Vai arī tas ir banku izmisuma sauciens, jo arvien vairāk cilvēku mūsdienās gatavo mazas dāvaniņas paši savām rokām. Vismaz man, paskatoties apkārt, tā liekas.

1. Darbietilpīgs process gan ir, bet kas par rezultātu būs, ja ciemos ejot, uzcepsiet savu piparkūku mājiņu! Kaut uzzīmējiet mazu modelīti, kur logus iezīmēsiet ar glazūru, un salipiniet to kopā. Tas būs tik skaisti.

Vai arī var izcept piparkūkas kādās īpašās formās - sirdi īpaši Tev veltītu, kā ziemassvētku eglītes rotājumus... atliek tikai izvēlēties recepti, es varu piedāvāt vairākas receptes.
Šogad pirmās piparkūkas cepām pēc šīs receptes, nu gandrīz, pievienojām citronu, un visu likām uz izjūtu.. Ļoti garšīgas, kraukšķīgas piparkūkas.
Piparkūkas ar rumu, ļoti garšīgas, un ātri pagatavojamas, piparkūkas ar rudzu miltiem arī sanāk īpašas, ne tādas, kā ierasts un varbūt pat garšīgākas, neka ar kviešu miltiem. Gaišās piparkūkas, kā arī nestandarta piparkūkas ar riekstiem un rozīnēm, mana vīra mīļākās piparkūkas . Un noteikti, noteikti jāpiemin mīkstās piparkūkas.. mmmm.... un ja vēl tām pieliek ķirbi, kas par mīkstajām piparkūkām sanāk

2. Laicīgi jau par svētkiem domājot, var uzcept Ziemassvētku kūku, kas vismaz mēnesi būtu jānotur, lai garšas savelkas. Recepti var variēt, kā nu pašam tīk, izmantot augļus, riekstus, kādi labāk garšo, rumu vai brendiju, kas labāk tīk. Tā gan būs dāvana pieaugušajiem. Ekskluzīvs našķis.

3. Kāpēc gan nepagatavot pašgatavotu zefīru? Tā dēvēto marshmallow? Pievienojiet tam šokolādes gabaliņus, vai apviļājiet šokolādes glazūrā. Iesaiņojiet kopā ar lielu krūzi un kakao paciņu... mmm.. tik gardi ir kūpošs kakao ar zefīra gabaliņiem. Vai uzspraužiet zefīru uz kociņa, un skaisti iesaiņojiet, gluži kā končas uz kociņa. Salieciet vāzē. Ļaujiet tik fantāzijai vaļu.

4. Tiem, kuriem patīk gatavot, var uzdāvināt vaniļas ekstraktu. Viss, kas nepieciešams - vaniļas pāksts, vodka un kāda skaista pudelīte, ko droši dodieties meklēt uz VomFass veikaliņu.

5. Cilvēkiem, kuriem patīk eksperimentēt, var uzdāvināt pudelīti ar kādu eļļu. Var gatavot garšaugu eļļas, saliekot garšaugus pudelē un pārlejot ar olīveļļu, var pagatavot arī īpašu Ziemassvētku eļļu.

6. Var izcept kādus cepumiņus un tos skaisti iesaiņot, vai ar tiem piepildīt kādu trauku, grozu. Iedvesmai piedāvāju dažas receptes - anīsa cepumiņus, kanēļa ķirbju sniegpārsliņas, un tik tradicionālie žagariņi, pagatavojiet veselu grozu! Zemesriekstu sviesta cepumi arī piestāvēs Ziemassvētkiem. Dzērveņu un apelsīnu cepumi sanāk vienkārši dievīgi. Vispār cepumu recepšu man ir sakrājies daudz, tās var visas apskatīt TE. Vēl tikai īpaši gribēju izcelt marcipāna cepumus. Tik gardi!

7. Pagatavojiet apelsīnu sīrupu.

8. Uzdāviniet skaisti iesaiņotu ievārījuma burciņu. Uz burciņas ar krāsām ko uzrakstiet, vai kaut ko pielīmējiet. Ja neesat vasarā savārījuši ievārījumus, nekas nav zaudēts, kādu no pieejamiem produktiem var uzvārīt arī tagad. Piemēram, šis fantastiskais burkānu un apelsīnu ievārījums. Tik uz etiķetes varat rakstīt tikai apelsīnu, daudzi pat nenojautīs, ka tur klāt burkāni. Var uzvārīt mandarīnu ievārījumu ar vaniļu. Vai ko pikantāku - mandarīnus ar tabasco.

9. Šī jau ir mana klasika - karamelizētas mandeles. Katrai dāvanai pielikt klāt iesaiņotu sauju mandeles.

10. Mājās gatavotas apelsīnu konfektes, vai arī citrona šķēlītes šokolādē.

11. Tie, kuriem garšo Spilvas šokolādes mērce, tie noteikti priecāsies par mājās gatavotu šokolādes mērci.

12. Kā būtu ar liķieri? Pagājušo gadu gatavoju Limoncello, citronu liķieri. Šogad esmu sagatavojusi dzerveņu liķieri un kafijas liķieri.

13. Ingvera sukādes vai ingvera sīrups arī būtu lieliska dāvana. Es šogad jau pagatavoju, sagriezu ingvera sakni mazākos gabaliņos un nu man ir gluži kā konfektes mazi ingvera gabaliņi, kurus var ne tikai tāpat ēst, bet arī pievienot cepumiem, kēksiem.

14. Iespējams laba dāvana varētu būt marinētu ķirbju burciņa. Ja Jūs zināti, cik garšīgi tie ir kopā ar saldējumu!

15. Pirms došanās ciemos var sacept kādus garšīgus kēksiņus-mafinus. Īsto recepti varat atrast TE.

16. Starpcitu, arī mājās gatavots karameļu popkorns ir kā vērts!

17. Ideja garšīgai dāvanai varētu būt arī recepšu grāmata. Tās noder ne tikai lai pagatavotu kādu ēdienu pēc konkrētas receptes, bet galvenokārt tās noder iedvesmai, fantāzijas rosināšanai. Recepšu grāmatu apskatu skatiet ŠAJĀ SADAĻĀ, tā visu laiku taps papildināta.

Lai skaists un garšīgs Ziemassvētku gaidīšanas laiks.

Ziemassvētku eļļa

2011-11-20T13:25:00.000+02:00

Vai esat jau pamanījuši, ka teju, teju jau decembris klāt? Labi, vēl jau 10 dienas, bet tomēr, tās paskries nemanot. Vai Jūs jau domājat par Ziemassvētku dāvanām? Es jā... un daudz. Varbūt pat pārāk daudz. Esmu pagatavojusi Ziemassvētku eļļu, kurai tagad kādas 2-3 nedēļas jānostāvas. Tad to varēs sapildīt mazās, skaistās pudelītēs un dāvināt uz Ziemassvētkiem.

Darīju tā, izvēlējos burku, kurā saliku miziņas no 5 apelsīniem. pievienoju badjana zvaigznīti (jeb tā dēvēto ķīnas anīsu), kanēļa standziņu, hmm.. kādus 15 kardamona graudus, 10 krustnagliņas. divas šķipsnas malta muskatrieksta. Un to visu pārlēju ar puslitru vīnogu kauliņu eļļu (tā visneitrālākā eļļa).

Kā šo eļļu pielietot? Man ir idejas. tā noteikti piestāvēs kādiem salātiem, kuros ir citrusaugļi. Pagājušo gadu taču atklāju, cik garšīgi ir salātiem pievienot mandarīnus! Mazliet savādākos salātiņos tos noteikti labi papildinātu šī eļļa.

To kā gandrīz garšvielu varētu pievienot Ziemassvētku mafiniem. Jābūt labiem.

Ceptas reņģes un marinētas

2011-11-19T17:40:00.000+02:00

Šķiet nu jau divi gadi būs apkārt, kopš es vīram solu, ka uzcepšu reņģes... Mjā... patiešām, tik ilgi esmu spējusi izvairīties no reņģēm, bet ar visai attaisnojošiem iemesliem, jo nedzīvojam jau Rīgā un vienkārši aiziet uz tirgu pakaļ reņģēm nevar. Bet pēdējā laikā tik bieži ikdienas sarunās tika pieminētas reņģes... ka tas laiks ir klāt. Jāieplāno tā, lai mēs tiktu pie reņģēm.

Laikam lieki piebilst, ka neesmu nekāda reņģu fane, ja jau tik ilgi stiepu garumā. Man garšo zivis. Bet man garšo lielas zivis. Nepatīk tādas mazas zivteles. Jā, zinu, viņas tik daudzi ēd ar visām asakām, es to vienkārši nespēju. Tāpēc man tā piņķerēšanās neliekas to pūļu vērta. Bet vīra dēļ ik pa laikam jau var. :) Katu reizi divos gados. (Juri, neuztraucies, līdz nākamajām reņģēm nebūs jāgaida 2 gadi.)

Tā nu es cepu reņģes. Protams, apzvanīju visus man zināmos reņģu ēdājus, lai uzzinātu, kā tās zivis cep. - Vienkārši apvārta miltos un cep. Labi. Tik vienkāršī. Tad nu ķēros 4 kg reņģu klāt. Un cepu. Otrs zvans draugam - "A kāpēc tie milti vispār vajadzīgi, uzlieku zivi uz pannas, tāpat nobirst nost" - "Pamēģini cept bez miltiem, no pannas zivis nenokasīsi." Nu labi, ja vajag miltus, vajag. Divas reizes gan nolēju no pannas miltaino eļļu nost, lai nedeg.

Un tiku pie ceptām zivīm. :) Ko tālāk? Jāmarinē. Zvans draugam. Izrādās tā marinēšana ir TIK vienkārša. Nezinu, ko biju gaidījusi, kā tad īsti vajag marinēt ceptas reņģes.

Vispirms tātad apcepam zivteles.

Tomātu marinādei nepieciešama tomātu mērce, ko papildina ar sāli, pipariem un cukuru pēc garšas. Un viss. Dažs man teica, ka var piešaut pāris ēdamkarotes etiķa klāt, bet varot iztikt bez. Un patiešām - garšo tā kā jāgaršo.

Klasiskajai marinādei vajadzēs sīpolus, smaržīgos piparus, ūdeni, sāli, cukuru un etiķi. Pilnīgi visi man saka, ka nbezin, ko cik vajag, visu liekot pēc garšas. Tad nu tā liku arī es. Tikai es piefiksēju, ko cik liku, lai ja nu kas, zinātu, ko nākamreiz vajadzēs savādāk. Rezultāts bija tāds, ka neko īsti savādāk nevajadzētu. Tātad: uz 1,5 litriem ūdens pieliku 2 ēdamkarotes sāls, 3 ēdamkarotes cukura, kādus 7 piparus un 2 nelielus sīpolus. To visu uzvārīju, tad ņēmu no uguns nost, pielēju 100-120 ml etiķa (tik apmēram pudelītē bij) un karstu lēju pāri reņģēm. Gatavs. Tik jānostāvas diennakti un var ēst.

Apelsīnu sīrups Ziemassvētku noskaņās

2011-11-19T17:17:00.000+02:00

Vakar mums visa māja smaržoja pēc apelsīniem... Ko tik mēs nepagatavojām, bet pašā pirmajā vietā ir aromātisks Ziemassvētku apelsīnu sīrups, kuru ir plāns sapildīt mazākās pudelītēs un dāvināt uz Ziemassvētkiem. To pievienosim piparkūku mīklai, mazliet pieliesim karstvīnam vai upeņu sulai, nedaudz papildināsim saldējuma kokteili.... Ja Jūs pagaršotu šo sīrupu, Jums noteikti rastos jau simts un viens pielietojums, kā to izmantot.

Gatavošana pavisam vienkārša. No apelsīniem izspiež sulu. Man no 7 apelsīniem sanāca litrs sulas. Tai klāt pievienoju 700 gramus cukura, vienu vaniļas pāksti, kanēļkoka mizu un nedaudz kardamona graudus, kā arī dažas šķēlītes citrona. To visu uzvāra, līdz cukurs izšķīdis, nedaudz vēl pavāra un sapilda pudelēs. Līdz Ziemassvētkiem ledusskapī noteikti stāvēs. :)

Zirņu putra

2011-11-19T09:38:00.000+02:00

Šie gan nav pelēko zirņu milti, bet arī tādi ir pieejami, un tāpēc varu teikt - šis ir visātrākais veids kā tikt pie pelēko zirņu garšas. Pelēkie zirņi ar speķi... :)

Manā gadījumā gan putru vārīju no zaļo zirņu miltiem, līdz ar to sanāca nedaudz iezaļgana. Milti izvārās patiešām ātri, kādās 10 minūtēs, un vārīju tos buljonā. Nu gluži kā putru. Zirņu milti ir vienkārši samalti zirņi, tāpēc pielietojums būtu tāds pats kā parastajiem zirņiem, varbūt pat plašāks, es izcepu arī sāļos mafinus ar zirņu miltiem.

Lēcu un ābolu salāti ar granātābolu

2011-11-15T15:23:00.000+02:00

Tikko ar kāru aci noskatījos uz Olgas gatavotajiem salātiem ar lēcām, un atcerējos, ka man kaut kur jābūt bildei ar maniem nesen gatavotajiem salātiņiem, kuru sastāvā ir lēcas. Sāku meklēt, atradu ar, bija jau pavisam piemirsies (tā, lūk, man iet, laiks iet uz priekšu, ēdam katru dienu, un ja katru dienu blogā nepadalos ar idejām, tad piemirstas...). Tātad - salātu sastāvdaļas - izvārītas lēcas, ābols, granātābols un nedaudz apelsīnu sula. To visu saliek kopā, samaisa un salāti gatavi. Garšas kārpiņas čukstēja priekšā, ka iederētos klāt vēl kāds siers.. varbūt pūdētais?...

Ābolu biešu rupjmaizes pudiņš

2011-11-13T22:29:00.000+02:00

Ak, ja Jūs zinātu, ar kādu baudu gatavoju šo ēdienu... Viena iemesla dēļ - idejas autors ir vīrs. Parasti es esmu tā, kas vairāk eksperimentē, un domā, ko interesantu pagatavot, tādu, kas nekur nav dzirdēts, lasīts, bet šoreiz vienu vakaru vīrs saka - kā būtu ja mūsu iemīļotajam ābolu-rupjmaizes pudiņam pievienotu bietes?

Nu... gan jau Jūs mani kaut nedaudz caur šo blogu pazīstat, un man nav lieki jāsaka, ka es, protams, parakstījos uzreiz - Gatavojam! Gatavotāja gan biju tikai es, bet pats ēdiens tātad - kopražojums. :D (Sanāca ļoti garšīgi, tāpēc es nesavācos visus laurus sev...)

Skābus ābolus nomizojam, sagriežam gabaliņos un liekam katliņā, pievienojam iepriekš izvārītas, sarīvētas bietes. Man uz 5 āboliem bij viena vidēja biete. (Sākumā pieliku tikai pusi, bet kad sāka vārīties, izskatījās, ka ir par maz, pieliku arī otru pusi.) Pielejam glāzi ūdens, un liekam vārīties.

Kad āboli un bietes pavārījušies, pievienoju cukuru. To lieku pēc garšas. Kādi 100 grami varēja būt. Un vēl klāt jāliek puskukulis sadrupinātas rupjmaizes. To visu uzvāra, kādas 5 minūtes pavāra un gatavs. Vāku virsū un atstāj, lai atdziest. Kad atdzisis, pasniedz ar pienu. (Var ēst arī siltu. Vasarā, kad nevarēju nociesties, ēdu tikai siltu, un klāt piedzēru pienu.)

Tāds, lūk, mūsuprāt, izdevies eksperiments. Un es te tā sēžu, rakstu un domāju, ka jāpagatavo arī ar burkāniem. Jā. Ar ķirbjiem vienu reizi jau gatavoju - šādi pat - āboli kopā ar ķirbi, tik cukuru par daudz pieliku un sanāca pārāk salds. Un, ja nu ir pārbaudīts, ka gan ķirbis, gan bietes lieliski iederas šinī saldajā.. kāpēc lai neiederētos burkāns?

Dzērveņu kompots

2011-11-13T22:15:00.000+02:00

Paldies Ieviņai par ideju - lielogu dzērvenes salikt kompotā. Patiesi sanāk ļoti garšīgs kompots, un varbūt pat sīrupu varēja gatavot ne tik saldu, kaut gan tā, protams, neliksies visiem. Dažam labam jau gribas vēl saldāku.

Kompota gatavošanas princips vienkāršs - ogas atlasam, saliekam burkās.

Uzvāram sīrupu. Es ņēmu uz 1 litru ūdens 300 gramus cukura. Bet kā jau minēju, varētu ņemt arī 200-250 gramus. Sīrupu uzvāru, pavāru kādas 5 minūtes un atdzesēju, ne pilnībā, bet tā, ka var ielikt pirkstu un nav karsts. Tiesa... tas ir domāts, lai dzērvenes nesaplīstu. Man diemžēl no šī procesa nesanāca izvairīties, jo lai arī pēc tam pasterizēju ļoti uzmanīgi, tik un tā dažas ogas ieplīsa.

Kad sīrups ir pārliets ogām, kādas 20 minūtes burkas vajag pasterizēt. Tad lēnām atdzesēt, lēnām, t.i., ietīnu segās un atstāju uz vairāk kā diennakti, lai stāv. Un pēc tam jānes uz pagrabu vai jāliek ledusskapī.

Sīrupam noteikti varētu piemest vai nu kanēļa standziņu vai apelsīna mizas gabaliņu.

Trīs neikdienišķi ievārījumi

2011-11-13T22:06:00.000+02:00

Šogad, ja neskaita ābolu un upeņu ievārījumus, pārējie manā pagraba plauktā ir kaut kas jauns un nebijis garšu ziņā. Šovakar pastāstīšu par trim, kurus tagad visiem ciemiņiem dodu nogaršot. :) Tiem, kas parakstās, protams, jo tā nu ir, ka latvietis tomēr ir diezgan konservatīvs un viņam patīk pārbaudītas vērtības. Bet jāatceras, ka ikviena pārbaudīta vērtība kādreiz bija jauna un pārbaudes process tai vēl bija priekšā.

Bet atpakaļ pie ievārījumiem, vai nav skaisti? Vai Jūs piekristu nogaršot? Šie ievārījumi visi ir bez jelkādām papildus garšvielām. Tikai pati oga un ievārījuma cukurs. Vai, tālāk neskatoties, varat uzminēt, no kā katrs ir?

Pirmais, pašā priekšā, dzeltenais ir tapis no saldajiem fizāļiem.

Otrs vidējais no manis tikko pieminētajām ogām sanberijām.

Un trešais, pats tālākais, no skābajiem, zaļajiem fizāļiem. Ja kāds ir ēdis ievārījumu no zaļajiem tomātiem, tad ziniet, ka šis pēdējais garšo ļoti līdzīgi, tikai ir daudz patīkamāka konsistence.

Mistiskā oga?

2011-11-13T21:53:00.000+02:00

Vai Jūs atpazīstat šo ogu?

Pieļauju, ka daudzi par to nebūs neko dzirdējuši. Latviski nez kāpēc tās nosaukums tiek tulkots kā sanberija jeb Kanādas zelta mellene (zelta tāpēc, ka esot ļoti vērtīga)... neprasiet man, kāpēc, bet ziniet, ka pēc šāda nosaukuma sēklas atrast būs gandrīz vai neiespējami :D Bet angliski ir Huckleberry. Skaists nosaukums, ne? Protams, cilvēki tādas ogas nezina, tāpēc man nu to ir daudz :D Šķiet es vienīgā tirgū kaut ko tādu piedāvāju, bet nu bez pieprasījuma. Un pilnīgi loģiski. Šogad.

No šīm ogām savārīju ievārījumu. Mmmm... smaržo kā medus. Tie, kas bijuši pie manis ciemos, un nogaršojuši, var ierakstīt atsauksmes, kā garšoja. :)

Anīsa cepumi

2011-11-13T21:36:00.000+02:00

Vai Jūs esat pazīstami ar anīsu? Un nē, nesakiet, ka zinat, kā garšo lakrica, tāda atbilde nederēs. Jo tas nebūt nav rādītājs, vai garšo vai negaršo anīss. Man te mājās arī sākumā bij pretestība, ka anīss ir fui. Bērniem ne, jo viņiem nekādu aizspriedumu nebij, un skatoties, kā bērni ēd cepumiņus, arī pieaugušajiem bij jāpagaršo. Un atzina par labiem esam. Īpaši dēļ garšas.. dēļ anīsa garšas, pašiem par pārsteigumu.

Ar to fotografēšanu un ziemu gan ir kā ir, kad gan vēl vairāk novērtēt to, cik daudz ko dod dienas gaisma?

Bildē pieliku klāt badiāna (jeb Ķīnas anīsa) zvaigznīti, bet pašiem cepumiem klāt ir parastā anīsa sēklas, kas pēc izskata nedaudz atgādina ķimenes.

Sastāvdaļas:
150 grami parastie kviešu milti
100 grami pilngraudu kviešu milti
4 ēdamkarotes cukurs
1,5 tējkarotes anīsa sēklas
100 grami mīksts sviests
2 olu dzeltenumi
1 tējk. vaniļas ekstrakts
1 -2 ēd.k. ūdens

Miltus samaisa ar cukuru un anīsa sēklām, pievieno olu dzeltenumus, sviestu un vaniļas ektrakstu un nedaudz ūdeni un samīca viendabīgu mīklu. To uz stundu ieliek ledusskapī.

Pēc stundas mīklu izņem no ledusskapja, izrullē un ar formiņām izspiež cepumiņus. Cep 200 grādos kādas 12 minūtes.

Vakariņas tumsā

2011-11-10T22:52:00.000+02:00

Ja Jums pirmais jautājums, izlasot virsrakstu, bija - kas tas ir, tad tūlīt uzzināsiet to.

Vakariņas Tumsā ir unikāls, vēl līdz šim nebijis projekts Latvijā, kurš uz Rīgu „atceļojis”, pateicoties piedzīvojumu un dāvanu eksperta – DāvanuServiss.lv – iniciatīvai. Projekta koncepcijas pirmsākumi meklējumi 1999. gadā Šveicē, kad Cīrihes ministrs – Jorge Spielmann -, būdams neredzīgs, nolēma atvērt restorānu, kurā strādāja cilvēki ar redzes traucējumiem un apmeklētājiem tika piedāvāts nobaudīt ēdienu ar aizsietām acīm. Kopš tā laika ideja ir izplatījusies, attīstījusies un pašlaik tiek veiksmīgi praktizēta tādās pasaules valstīs kā ASV, Austrālija, Francija, Anglija, Lietuva u.c. Sākot ar 19. oktobri šis ekskluzīvais piedzīvojums ir pieejams arī pie mums Latvijā.

Tā, lūk, ar vakariņām iepazīstina Dāvanu Serviss, tiesa, acis ciet neviens nesiet, tātad nebūt nav jāuztraucas par frizūras sabojāšanu. ;) Bet tas, ka visapkārt būs piķa melna tumsa... tas gan. Pretim sēdošajam pat kontūras neredzēsiet.

Vakar vakarā ielaidos avantūrā - gāju uz vakariņām, zinot, ka neredzēšu neko no tā, ko es ēdu. Ja Jūs zinātu, cik ļoti ko tādu vēlējos izbaudīt jau no bērnības! Acis gan siet sev neesmu sējusi, bet pa tumsu sēdējusi virtuvē un ēdusi un pļāpājusi ar vecvecākiem gan, bet kāda gan tumsa ir Rīgas dzīvoklī? Tā pa īstam saprast, kā tas ir, neko neredzēt, nav iespējams.

Tad nu, lūk, pirmo reizi patiešām NEKO neredzēju.. Un kā bija? Interesanti. Aizdomājos par to, cik gan daudz mēs ikdienā paļaujamies uz redzi. Paļaujamies TIK ļoti, ka pārējās maņas tikpat kā neizmantojam vai arī nelaižam pie izmantošanas, jo jau laikus redze brīdina, ko citas maņas varētu sajust, un ļauj izlemt, vai tas maz ir vajadzīgs. Un kā jau brīdinājums, tas sevī apriori ietver aicinājumu izvairīties.

Bet situācijā, kad saproti, no redzes nav nekādas jēgas, turi acis ciet vai vaļā, viens un tas pats, ar katru mirkli jūti, kā ieslēdzas citas maņas. Vispirms tauste un dzirde... tad oža un garša... Pieļauju, ka secība katram varētu būt savādāka (atceroties skolas psiholoģijas stundas un dažādos uztveres tipus). Un tā ir bauda. Sajust. Izgaršot. Ikdienas steigā un dienasgaismā daudz kas paslīd garām un daudz ko mēs neievērojam. Redzam, bet neievērojam.

Tas nekas, ka dakšiņa procentuāli diezgan daudz pie mutes nonāca tukša. Arī to var izbaudīt... dakšiņas nolaizīšanu. :D Un tas nekas, ka sākumā nesaproti - turēt acis vaļā vai ciet, jo abējādi šķiet dīvaini. Pēc mirkļa pārējās maņas dos signālu, ka acis vari mierīgi turēt ciet un izbaudīt, nevis par visām varēm censties kaut ko saskatīt.

Un tumsā nav jādomā par to, kā no malas tas izskatās. Gribi nolaizīt šķīvi, dari to. Gribi apostīt ēdienu, dari to. (Es smaržoju saldo ēdienu un ar degunu iebraucu saldējumā...) Gribi nolaizīt pirkstus... nu bet lūdzu! Apgaismojumā restorānā neko tādu nedarīsi, ne? Jā, jā, viesmīļi, protams, redz, bet viņi taču ir cilvēki. Ja es būtu viesmīlis tādā piedzīvojumā, man patiktu, ja cilvēki darītu to, ko viņi vēlas un kā jūtas. Pat neiešautos prātā doma par vērtēšanu.

Tā nu sanāca, ka par ēdienu neesmu uzrakstījusi neko... Tik par sajūtām. Bet ēdiens restorānā Olīve patiešām garšīgs, un uz Vakariņām Tumsā droši var doties tie, kuriem ir vesels saraksts ar to, ko viņi neēd, jo neko eksotisku un neikdienišķu Jums priekšā necels. Savā ziņā man tā bija neliela vilšanās, jo es labprāt būtu izgaršojusi ko nebijušu... varbūt tas ir variants? Piedāvāt divu veidu vakariņas - vienas vienkārši vakariņas, un vienas vakariņas-eksperimentu, kas paredzētas tiem, kas nebaidas nogaršot to, ko nekad nav ēduši.

Un šādā avantūrā es iesaistītos, pat tad, ja man būtu aizdomas, ka vajadzēs ēst baravikas vai garneles. :D Vai piena zupu.

Es gan tagad esmu pavilkusies uz gatavošanu ar aizsietām acīm. Dabūju savas vecmammas pavārgrāmatu, neredzīgo rakstā, protams, un plānoju vienu dienu uztaisīt pati savu piedzīvojumu. Aizsiet acis, izvēlēties uz dullo recepti, IZLASĪT TO (kas, apzinos, varētu būt visgrūtākais, jo pilnībā jāļauj taustei vara, kas mums, redzīgajiem, ir ļoti.. ļoti grūti) un pagatavot. Vienīgais, kur ņemšu palīdzību no zāles - ja man vajadzēs uznest kaut ko no pagraba.

Jūs teiksiet neiespējami? Es esmu uzaugusi ar saviem vecvecākiem, un mana mamamma cepa vislabākos pīrāgus, vārīja vislabākās zupas un gatavoja visgardākās pastētes! Lai to paveiktu, redze nav nepieciešama. Ir jāuzticas sajūtām un visām pārējām četrām maņām.

Nobeigumā neliels video sižets par Vakariņām Tumsā. Es patiesi iesaku šo piedzīvojumu kaut reizi dzīvē izbaudīt. :)

Dzērveņu rabarberu siera kūka

2011-11-07T21:47:00.000+02:00

Dārgie draugi un dzīves baudītāji. Gribējās atgādināt pat vienu TIK garšīgu un ātri pagatavojamu siera kūkas veidu, ko atklāju šovasar, un ko var gatavot visu cauru gadu, eksperimentējot ar sastāvdaļām, t.i.ogām un augļiem, kā arī pamatnes sastāvdaļām - miltiem un garšvielām. Šoreiz man tapa kūka no... Vai bildē paskatoties, varat uzminēt, no kā?

Pamatnei izmantoju pilngraudu kviešu miltus (ja vēl neesat izmēģinājuši, iesaku, un ja neticiet, ka garša ir pavisam cita... nu tad Jums vienkārši nav cita varianta, kā izmēģināt un pārbaudīt, varat sākt ar mafiniem, izcepiet nedaudz ar parastajiem miltiem un nedaudz ar pilngraudu.... atšķirība būs gan vizuāla, gan baudāma.) un pildījumā liku rabarberus (ak, kā gribu LIELUM JO LIELU saldētavu!) un dzērvenes.

Pāri svaigais siers, kas sakults ar olu un cukuru.... Sīkāk aprakstītu recepti meklējiet ŠEIT.

Ķirbis ar dzērvenēm

2011-11-07T21:38:00.000+02:00

Svaigie brokastu salātiņi - rīvēts butternut ķirbītis (ak!), gabaliņos sagrieztas lielogu dzērvenes, un pāri pārslacīts Vom Fass ingvera-citronu etiķis. Svaigi, kraukšķīgi, ar patīkamu skābenumu. Šim, manis pievienotajam etiķim, nebija ne vainas, bet mani arī nepamet sajūta, ka jābūt arī kādam citam etiķim, kurš VĒL labāk iederētos šajā kombinācijā. Ja ir ieteikumi, droši uzrakstiet. Padalieties ar idejām.

Spageti ar ķirbi

2011-11-07T21:34:00.000+02:00

Kas to būtu domājis, ka ķirbīši šogad pazudīs ātrāk kā pagājušo gadu. Bet vēl ir, un vēl var droši likt klāt pilnīgi visam, kam vien gribas. Pāris dienas atpakaļ vārīju frikadeļu zupu, kurai pievienoju gan nedaudz ķirbju biezeni, gan arī gabaliņos sagrieztu butternut ķirbi. Man jau te nedaudz protestēja, ka ķirbis zupā, it īpaši frikadeļu, nu gan neies klāt, jo pārāk salds, bet, mīļie, tas ir butternut! Un tie, kas ķirbi saka, ka neēd - nogaršojiet šo, gan svaigā, gan klāt kādam sautējumam vai zupai. Nu nemaz nav tā garša, kas tradicionāli ierastajam latviešu oranžajam ķirbim. To, pagaršojot, atzina arī tie, kas vilka pieri grumbās, domādami, ka es esot zupu samaitājusi. Butternut ir īpašs! Vai ne?

Īpašs un garšīgs arī šādā kombinācijā - ar spagetti un kaltētiem tomātiem eļļā, nedaudz sieru pāri. Spagetti izvāra atsevišķā katliņā. Uz pannas apcep butternut ķirbi, tomātus sagriež gabaliņos, un kad makaroni gatavi, liek tos uz šķīvja, uzber ķirbjus un tomātus, viegli iecilā iekšā, pārkaisa ar rīvētu sieru.

U-ŪŪ! Vakariņās!

Vīģes un kārtainā mīkla

2011-11-07T21:21:00.000+02:00

Vīģes iet roku rokā ar vienkāršību. Ja āboli iederas un pat prasās pēc kārtīgām kulinārām izvirtībām, tad nu vīģe, nonākusi manās rokās, gan saka - gribu būt vienkārša, gribu būt pati. Iespējams kādreiz izdomāšu pamēģināt, ko sarežģītāku, kur viena no galvenajām sastāvdaļām ir vīģe, bet pagaidām nespēju ne uz ko tādu saņemties. Jo vīģe ir tik garšīga bez liekām garšvielām.

Mazam desertam uzliku vīģi uz kārtainās mīklas.

Un nekā lieka. Tik mīklas maliņas apsmērēju ar olu, lai brūnākas, cepeškrāsnī jācep kādas 15 minūtes, un gatavai pārlēju ēdamkaroti medus... Tātad - tikai trīs sastāvdaļas, kārtainā mīkla, vīģe un medus. Ak, nu labi, vēl ola, apsmērēšanai. Sanāk tomēr četras sastāvdaļas. Un tik gards rezultāts...

Mīkstās piparkūkas ar ķirbi

2011-11-02T14:34:00.000+02:00

Ir novembris, un oficiāli atklājam Ziemassvētku gaidīšanas laiku. Šis noteikti ir visgaršīgākais laiks visā garšīgajā gadā... Un, ja biežāk nesanāks, vismaz reizi nedēļā es pagatavošu kādu garšīgu lietu, ko apēst pašiem, vai varbūt iesaiņot kādā gardumdāvanā uz svētkiem. Idejas man ir, un tās apkopošu mazliet vēlāk, bet tagad sagatavojieties, mīksto piparkūku fani. Jo es izcepu TĀĀĀDU mīksto piparkūku, kura gan pārtapa tortē, bet ideja ir fantastiska, un bez garnējuma vēl garšīgāka! Kā jau mīkstā piparkūka, ar nedaudz pūdercukuru pāri, vai klāt vēl pievienojot kādus riekstus, žāvētus augļus...

Sastāvdaļas:
400 grami milti
400 grami cukurs
3 olas
300 grami ķirbju biezenis
1 tējk. soda
piparkūku garšvielu maisījums 3 tējkarotes

Olas sakuļ ar nelielu daudzumu cukura. Pārējo cukuru katliņā apgrauzdē viegli brūnu. Kad cukurs brūns, lēnām, pa karotei, iemaisa tajā ķirbju biezeni.

Cukuru ar ķirbju biezeni lej klāt olām, tiem pievieno miltus, sodu un garšvielas. Es ņēmu pusi uz pusi pilngraudu kviešu miltus un pilngraudu rudzu miltus.

Samaisa, un lej cepamā formā. Tā kā man pie reizes vajadzēja kūku, tad lēju mīklu apaļā formā. Jācep 200 grādos 30 minūtes. Var tradicionāli griezt gabaliņos, bet kā jau kūkai pienākas, es pārgiezu uz pusem un iesmērēju pa vidu krēmu. :) Starpcitu - lieliska ideja biskvīta aizstājējam uz svētkiem. :)

Ja gribat pagatavot klasiskas mīkstās piparkūkas, piedāvāju divas, nedaudz atšķirīgas receptes. Viens variants ir skatāms TE, otrs TE. Bet ja vien ir ķirbis, iesaku izmēģināt šādi :)

Marcipāna cepumi

2011-11-01T21:55:00.000+02:00

Marcipāns ledusskapī stāvēja jau kādu laiku, pirkts īpaši nolūkam pagatavot cepumus, bet tik ilgi nespēju atrast tam laiku... AK, ja būtu zinājusi, ka tie cepumi sanāk tik DEBEŠĶĪGI, nebūtu tik ilgi vilkusi garumā. Cepumi ir patiesi grēcīgi, un ne tikai marcipāna dēļ, bet arī nedaudzo sastāvdaļu dēļ.

Sastāvdaļas:
250 grami marcipāna masa
3 ēdamkarotes cukurs
nedaudz citrona miziņa
pāris pilieni mandeļu esences
1 olas baltums
mandeļu skaidiņas

Marcipāna masai pievieno visas sastāvdaļas, izņemot mandeļu skaidiņas. Samīca mīklu.

No mīklas veido bumbiņas, nedaudz saplacina un liek uz pannas. Cep cepeškrāsnī (kādi 180 grādi) kādas 15 minūtes, līdz cepumi gaiši brūni. Izņemot ārā tie būs mīksti, lai noņemtu no cepamā papīra, nedaudz jāļauj atdzist. Kādas pāris minūtes.

Pirmās piparkūkas šogad..

2011-10-31T22:01:00.000+02:00

O jā, es nenoturējos. Par piparkūkām sapņoju jau kopš pirmā septembra, bet nu par septembri vēl es piekrītu, mazliet par agru, lai mīcītu mīklu. Oktobrī ar... bet šodiena neskaitās, jo var teikt, ka oktobris jau ir cauri un ir klāt novembris. Un... uzcepām piparkūkas.

Par cepšanu aizdomājos... ziniet par kādu lietu? Par to, kāpēc man patīk gatavot. Viens no iemesliem noteikti ir tas, ka gatavošana nomierina. Saprotams, paceļas jautājums - vai laimīgs cilvēks, kuram nekādi apkārtējie apstākļi un notikumi nesagādā kreņķi - arī gatavotu? Vai es tādā esamības stāvoklī, ko uz mirkli uzskatīsim par reāli iespējamu, gatavotu? Hmmm... man šķiet, ka jā. Es gan arī sevi nesauktu šobrīd par nelaimīgu, nebūt ne, man ir tik daudz par ko pateikt paldies, un es patiesi novērtēju to, kas man ir dots... Tik dažreiz.. nu labi, pēdējā laikā pārāk bieži, tā apkārtējā situācija un atmosfēra beidz vai nost.

Tad vajag samīcīt mīklu... uzcept piparkūkas... sataisīt citronūdeni vai glāzi piena.... un visi kreņķi aizmirstas. Pat tajā gatavošanas mirklī jau šķiet, ka problēmas paliek kaut kur ārpusē, un lai iet bekot visi tie, kam kaut kas nepatīk.

Lai piparkūkas pilnīgi un galīgi nesaistītos ar Ziemassvētkiem.. tikai mazliet.. :) Tad mēs izvēlējāmies zīles un kļavlapas formiņas. Rudenīgas. :) Ir jau vēl pie kokiem lapas, ir.

Groziņš līdziņemšanai ar sagatavots. Manam mazajam Ernestam rīt paliek 4 gadiņi! :)

Piparkūkas cepām pēc šīs receptes, nu gandrīz, pievienojām citronu, un visu likām uz izjūtu..

Vēl no pagājušā gada receptēm jāizceļ -
Piparkūkas ar rumu, ļoti garšīgas, un ātri pagatavojamas, piparkūkas ar rudzu miltiem arī sanāk īpašas, ne tādas, kā ierasts un varbūt pat garšīgākas, neka ar kviešu miltiem. Gaišās piparkūkas, kā arī nestandarta piparkūkas ar riekstiem un rozīnēm . Un noteikti, noteikti jāpiemin mīkstās piparkūkas.. mmmm.... tās domājams gatavošu rīt.

Biezpiens ar vīģi un medu

2011-10-27T10:48:00.000+03:00

Brokastu biezpiena deva ar vīģēm un medu. Jā, jā, zinu, absolūti vienkārši, bet vai Jūs esat tā ēduši? Vienīgais auglis, ar ko līdz šim brikastīs biezpiens ēsts bij - banāns. Mazliet sarīvēta šokolāde un ak, kas par grēcīgu padarīšanu. Jāsaka, biezpiens ar vīģēm nav mazāk grēcīgs. Noteikti sanāktu labs biezpiena sacepums ar svaigām vīģēm, būs kādreiz jāpamēģina. Bez jelkādām rozīnēm, aprikozēm, bet ar svaigām vīģēm. Jābūt izcilai garšai.

Diena var sākties!

Mafini ar dzērvenēm

2011-10-25T21:45:00.000+03:00

Palēnām plok mans dzērveņu kalns (mani 37 litri!!!).. par kompotu un liķieri rakstīšu, kad tie nostāvēsies un uznesīšu no pagraba. Bet šovakar par mafiniem, foršiem, ātri pagatavojamiem un ar burvīgiem auzu un kviešu pilngraudu miltiem. Nudien ir atšķirība, bet es jau te varu runāt cik gribu, ja nepamēģināsiet, to neuzzināsiet.

Sastāvdāļas:
2/3 krūzes pilngraudu kviešu milti
1/3 krūzes pilngraudu auzu milti
1 tējkarote cepamais pulveris
šķipsna sāls
šķipsna soda
5 ēdamkarotes brūnais cukurs
1 ola
50ml eļļa
100ml piens
1/2 tējkarote vaniļas ekstrakts
sauja dzērvenes

Miltus sajauc ar cukuru, cepamo pulveri, sāli, sodu.

Atsevišķi sakult olu, pievienot eļļu, pienu. Sajaukt kopā ar miltiem. Pievienoju dzērvenes, var likt veselas, var likt gabaliņos sagrieztas, tas gaumes jautājums. Samaisa, lej formiņās un cep 15-20 minūtes.

Makaroni ar bietēm un biezpienu

2011-10-25T21:20:00.000+03:00

Vienkāršībā ir spēks. Un, ja tā padomā, visfantastiskākās receptes ir tieši tās, kurās ir vismazāk sastāvdaļu, citreiz vispār tikai divas, kā piemēram vīģes un medus... :)

Arī šie salāti ir ļoti vienkārši, un ja vien garšo tā sastāvdaļas, garšos arī salikums kopā. Makaroni + vārītas bietes + biezpiens. Ātri un sātīgi.

Pildītas pankūkas ar ķirbi un sīpoliem

2011-10-25T21:15:00.000+03:00

Pankūkas ar gaļu.. pankūkas ar biezpienu... pankūkas ar krabju nūjiņām... bet tas taču nebūt nav viss. Pankūkas taču varētu pildīt ar jebko, ne? Tā arī šoreiz tapa pankūkas ar ķirbi un sīpoliem.

Noteikti ir jājūt patika pret ceptiem sīpoliem. Jo kā jau maigais ķirbis, tas atkāpjas otrajā plānā un dod priekšroku sīpolam. Mmmm.. iepriekš apceptam, saldam sīpolam.

Vajag - plānās pankūkas, iepriekš izceptu ķirbi (man tas bij acorn squash), apceptus sīpolus un nedaudz krējuma. Visu sapilda pankūkās un pēc tam uz pannas apcep. :)

Mafini ar vīģi

2011-10-25T12:27:00.000+03:00

Vīģes nonāca arī mafinos. Brīnumgardos, jo tie cepti nevis ar parastajiem, bet ar pilngraudu miltiem. Visi, kas garšoja, prasa man, kas tie par miltiem, ko esmu izmantojusi. Un brīnās, kad saku - kviešu milti... tikai pilngraudu, - TIK jūtama atšķirība! Tā lūk, Jums arī noteikti jāizmēģina! Tas patiešām ir tā vērts.

Mafins ar valriekstiem un vīģi, pārliets ar svaigu medu, kas pēc brīža jau ir sasūcies iekšā.. mmmm....

Ņem 200 gramus pilngraudu kviešu miltu (uzbēru tējkaroti parasto kviešu miltu virsū, lai redz kāda atšķirība, gan krāsas, gan konsistences ziņā), tiem pievieno 1 tējkaroti cepamā pulvera, šķipsnu sodu un šķipsnu sāli un kādas 5-6 ēdamkarotes cukura. Miltiem pievienoju sauju sasmalcinātu valriekstu.

Atsevišķi sakuļ vienu olu, tai piejauc 50 ml eļļas un kādus 70ml piena. Lej klāt miltiem un samaisa.

Mīklu lej pa formiņām, un katrā mafinā ieliek 1/4 daļu vīģes, iespiež iekšā. Cep 15-20 minūtes.

Karstmaize ar svaigo sieru, vīģi un medu

2011-10-25T11:56:00.000+03:00

Atzīstu, man tā iepatikās vīģes kombinācijā ar medu, ka nespēju pretoties arī savai karstmaizei pāri pārliet tējkaroti medus.

Maizi apmērcēju sakultā olā un apcepu uz pannas. Karstai pāri liku svaigo sieru (bez piedevām), pāri svaigu vīģi un medu.. mmmm... Neko citu. Šādas maizītes noteikti varētu taisīt kā uzkodas, četrreiz mazākas, ar vienu vīģes gabaliņu virsū.

Sāļie zirņu mafini

2011-10-25T11:46:00.000+03:00

Es nemelošu, ja teikšu, ka katru dienu man gadās kāds jaunatklājums. Nudien, ne tikai bērniem, kuri iepazīst pasauli un viņiem ir tik daudz kā jauna, ko redzēt, bet arī pieaugušajiem, ja vien viņi grib, visu laiku ir iespējams gūt saviļņojošus iespaidus, atziņas, ieguvumus. Ne tikai pārtikas jomā, bet vispār. Jo mūsu redzes loks un atmiņa nekad nespēs apstrādāt visu, ko mēs ikdienā redzam, viss noslēpums - ieskatīties un pamanīt, nevis paiet garām, domājot par ... par problēmām. Tās jau tāpat nekur neaizbēgs.

Un mans šīs dienas atklājums - zirņu milti, ko tik laipni man samala Grauda spēka veikaliņā. Zaļā krāsā. Re, kādi mafini mums tapa.

Ceru, ka bildē var redzēt, ka tie milti ir zaļi. Liku kopā ar parastajiem miltiem attiecībā 1:4. Apmēram, protams. :)

Tātad - 400 gramus miltu (kopā) sajaucu ar 1 ēdamkaroti cepama pulvera, šķipsnu sodas un 1 tējkaroti sāls, 3 ēdamkarotēm cukura.

Atsevišķi sakūlu 2 olas ar 100 ml eļļas un 200ml kefīra. To visu pielēju miltiem un samaisīju. Klāt pievienoju liellopa šķiņķi un sieru un vidusjūras garšvielu maisījumu. Atliek tik salikt formiņās un cept kādas 15-20 minūtes. Sanāk 24 mafini.

Ķirbjlampas

2011-10-24T23:35:00.003+03:00

Vai ķirbjlampas nav skaists aksesuārs arī bez visas tās Helovīnu padarīšanas? Lai gan es neesmu pret Helovīniem, tā iemesla dēļ, ka nevieni svētki nekad nenāk par skādi, jāsaka gan, ka es esmu mājās-svinētājs. Man patīk jebkuri svētki ģimenes lokā. Helovīnu laikā gan mēs nekad nesvinēsim Helovīnus, jo manam pirmdzimtajam, manam Ernestam tieši šajā laikā ir dzimšanas diena, kurā nu jau tradīcija - vienmēr ir izgrebtu ķirbju izdekorēta māja. Lielie ķirbji pie durvīm, mazie uz galda un uz palodzēm. Skaisti.

Ja arī Jums vajag ķirbjus dekorēšanai, lielus vai maziņus, vai arī kādu butternut vai acorn ēšanai, droši rakstiet man vai zvaniet 27551239, mums vēl ir. :) Sarunāsim tikšanos.

Bija viens gadījums tirgū, kad mamma ar bērnu mums lūdza, vai mēs nevarot izgrebt viņiem ķirbīti. :) Un mēs parakstījāmies... Tā ka ar mums visu var sarunāt. :)

Lūk, arī mūsu šī vakara šedervi. Jau prātā ir idejas nākamajiem :)

Jaunākajā Mūsmāju numurā, ko vēl var paspēt nopirkt kioskos arī ir fantastiskas idejas, kā izgrebt ķirbi. Ideju ka jātaisa zirneklis, nošpikojām no turienes. :)

Saldējums ar marinētiem ķirbjiem

2011-10-24T21:27:00.000+03:00

Nost ar ananāsiem un persikiem! :D Nē, nē, patiešām, es to nopietni! Es ar līdz šim esmu kāru aci metusi uz ananāsu un persiku bundžām veikalos, domājot, ak, cik forši būtu vakarā tos ēst kopā ar plombīra saldējumu... Bet nu, kopš izmēģināju saldējumam pa virsu uzlikt marinētus ķirbjus............. nudien, nost ar ananāsiem un persikiem. Tiesa, lai būtu pavisam godīgi, jāsaka, viss atkarīgs arī no tā, kā ir samarinēti ķirbji. Esmu dzirdējusi, ka citi marinē ar etiķi, tad nu tie gan jau ka īsti neies kopā ar saldējumu, bet pēc manas receptes marinētie ķirbji ir vienkārši ideāli kā piedeva saldējumam. Nopietni! Un te nu nevar teikt, ka slinkums pagatavot :) Ja Jums ir mājās marinēti ķirbji, vajag tikai saldējumu. Ja nav.. hmm.. vispār jau tā recepte nav sarežģīta, tik jānotrāpa ķirbju gatavība, nevajag pārvārīt.

Uzrakstiet komentāros, kā Jums garšoja. :) Divi cilvēki bez manis jau nogaršoja. Liene un Alise, Jums taču garšoja, vai ne?

Vīģes ar medu

2011-10-24T17:29:00.000+03:00

Vai brokastis ir galvenā ēdienreize vai nav, par to, protams, var strīdēties, bet es bez brokastīm nespēju iesākt dienu. Un turpmākās dienas brokastīs ēdīšu vīģes. :) Jums garšo vīģes? Es tās nogaršoju pirmo reizi. Labi, vīģu ievārījumu esmu ēdusi un tas ir kaut kas fantastisks, bet svaigas vīģes manās mājās nekad nebija bijušas. Beidzot sevi palutināju un nopirku. Un sāku ar kaut ko ļoti, ļoti vienkāršu. Ar svaigu vīģi un medu. Un tik fantastiski iet kopā!!! Nogaršoju arī vīģi vienu pašu, tā ar nav slikti, kā jau jebkurš auglis svaigā veidā, bet ar medu... mmmm... Un tik labi izskatās! :)

Dzērveņu apelsīnu cepumi

2011-10-23T15:23:00.000+03:00

Vai spējat iedomāties, kā es jūtos kad audzinātājas bērnudārzā pateica, ka uz dzimšanas dienām neesot jēga nest kūkas, cepumus, jo bērni tos tāpat neēdot? Viņi ēdot končas. Nu visi mani plāni vējā, sevišķi tagad, kad esmu atradusi ideālu cepumu recepti, savu eksperimentu rezultātā... Nu es arī saprotu bērnus, viņi konfektes ikdienā nedabūn, tāpēc kad dārziņā kāds bērns atnes, visiem lielie prieki. Cepumi un kūkas tādas ikdienišķākas parādības.

Es jau protams varētu ignorēt audzinātāju teikto un cept cepumus, bet... mjā, lai jau bērniem tiek konfektes, cept ar domu, ka neviens neēdīs, nav īpaši vilinoši. Lai arī, manuprāt, šie cepumiņi ar dzērvenēm un pilngraudu miltiem ir daudz veselīgāki un arī garšīgāki par konfektēm.

Tātad - mūsu vakardienas cepumiņi. Līdzīgus cepumus reiz cepu tikai ar parastajiem miltiem, līdz ar to varu teikti 100% - ja pievieno pilngraudu miltus - atšķirība ir ļoti pamanāma! Lai gan, protams, pilngraudu milti nav obligāta prasība.

Nepieciešams:
200grami milti (no tiem 70grami parastie kviešu milti, pārējie pusi uz pusi pilngraudu auzu milti un pilngraudu kviešu milti)
šķipsna soda
100 grami sviests
100 grami brūnais cukurs
1 ola
1/2 tējk. vaniļas ekstrakts
1/2 apelsīnam norīvēta miziņa
sauja dzērvenes
nedaudz valrieksti

Sviestu samīca ar cukuru.

Tad klāt pievieno olu, vaniļas ekstraktu un apelsīna miziņu.

Atsevišķā bļodā ieber miltus, pievieno sodu un šķipsnu sāls, valriekstus un sagrieztas dzērvenes. Griezu tāpēc, ka priekš cepumiem dzērvene tā kā pa lielu. :) To visu samaisīju.

Pievienoju klāt samīcīto sviestu ar cukuru un olu. Un samīcīju mīklu, no kuras saviļāju bumbiņas un liku uz pannas. Jācep kādas 12-15 minūtes. Un pirms noņemšanas no pannas nedaudz jāpadzesē.

Cepumi sanāk forši, mīksti, ir jūtams arī apelsīns un dzērvene nepārprotami. Var pat teikt, ka auzu miltu klātbūtnes dēļ, ir samanāma līdzība arī ar auzu cepumiem. :) Izmēģiniet, nopietni! Recepte ir vienkārša, ātri pagatavojama, sanāk divas pannas (24 pēc skaita) cepumiņi.

Grauda Spēka Šokolādīgs Grauda Grēks

2011-10-17T16:03:00.001+03:00

Vai zinat tādu veikaliņu Rīgā - Grauda Spēks? Negribu jau Jūs biedēt, bet ja vienreiz uz turieni aiziesiet, gribēsies iet vēl un vēl, un miltus pirkt tikai tur, jo tik smaržīgi tie ir, un acu priekšā samalti.. Ar to gan jārēķinās, ka nekāda ieskriešana un paķeršana nebūs. :) Bet tieši tas taču ir forši!

Par miltiem un to, kā no tiem sanāk garšīgāki mafini un pankūkas, pastāstīšu citureizi, bet šoreiz - par šokolādes cepumiem! Absolūti neiedomājami garšīgi cepumi, turklāt kā reiz paredzēti steidzīgajiem, kuriem negribas mājās neko svērt, mērīt, un no 5 burciņām sastāvdaļas likt kopā. Aizejiet uz Grauda Spēku un paprasiet šokolādes cepumu maisījumu. Jums visu sasvērs, miltus samals, garšvielas piebērs, un atnākot mājās patiešām palikusi viena sīkvienība. Vajadzēs tikai puspaciņu sviesta un vienu olu. Un pannu, uz kā izcept.

Sviestu samīca ar cukuru, (kas ir iekš brūnā maisiņa jau sasvērts), pievieno olu un visu pieber klāt miltu maisījumam. Samīca mīklu, veido bumbiņas, liek uz pannas un cep cepeškrāsnī 10 minūtes.

Cepumi vēl nedaudz japadzesē, pirms noņem no pannas, jo tie ir pilnīgi mīksti, atdziestot kļūs stingrāki..

Man, protams, pašai nav nekādu pretenziju arī pašai visas sastāvdaļas svērt, :) bet ir arī man reizes, sevišķi kaut kā šajā oktobrī tā sagadījies, kad darāmā tik daudz, bet stundām ilgai ēst gatavošanai laika īsti nepaliek.. (Un atskaitei blogā, kā jau būsiet ievērojuši, laika ne tik. Bet ēdam, ēdam, un bildējam ar, un kādu vakaru es noteikti tikšu skaistas mūzikas pavadībā pasēdēt pie datora un ne tikai kārdināt Jūs, bet ceru, ka arī iedvesmot uz gatavošanu...)

Kad ejat uz Grauda Spēku, pasveiciniet no manis ;)

Ķirbju un dzērveņu crumble

2011-10-11T12:04:00.000+03:00

Ņemot vērā, ka esmu vēl #dienasdusmas iespaidā, mana mūza mani uz laiku ir atstājusi, lai nomierinos. Otrreiz nekad to pašu tekstu neuzrakstīsi, tas arī ir skaidrs, un tas, ka cilvēks no savām kļūdām reti kad mācās - tas arī ir skaidrs jau sen. Pēc saviem piedzīvojumiem ar bakalaura darbu, kādu laiku itin visu ko rakstīju, ik pa laikam saglabāju, bet nu jau laiks ir pagājis, un taču iestājies sava veida atslābums. Kā reiz man viens cilvēks teica - velns tikai gaida, kad zaudēsi modrību. Ne nu ticu velnam vai talīdzīgi, bet teiciens labs.

(Šo recepti jau vienu reizi pievienoju, bet Blogerim ir kaut kādas problēmas ar latviešu valodu un viss aizgāja nebūtībā.. Bet lai nu paliek.. )

Te nu mans iemīļotais drumstalu saldais ēdiens. :)

Ķirbīti iepriekš sagriezu gabaliņos un uz pannas viegli apcepu.

Saliku trauciņā, piebēru dzērvenes, pāri pārkaisīju drumstalas - miltus sajaucu ar cukuru, un iedrupināju tajos sviestu. Viens divi - gatavs! Atliek tikai cepeškrāsnī iekšā, kādas 20 minūtes pacept un gatavs. Žēl, ka mājās nebija saldējums.

Biezpienmaizītes ar ķirbi

2011-10-04T08:26:00.000+03:00

Brokastu biezpienmaizītes rudens rītā bez saules, būs daudz gaišākas, ja tās papildinās ar ķirbi. Lai arī es nebūt nesūdzos par saules trūkumu un izbaudu rudenīgo lietu arī ar saviem, kā izrādās, caurajiem zābakiem, dzeltenā krāsa ir un paliek dzeltenā krāsa, tā atdzīvina un liek smaidīt. (Man noteikti jāiet dzeltenas kleitas medībās!)

Tā nu rau, manas maizītes - uz rupjmaizes šķēles biezpiens ar krējumu un pāri silts, uz pannas apcepts ķirbis, vēl visam pāri pārkaisam šķipsniņu sāls... Un diena var sākties.

Ķirbis bekonā

2011-10-02T21:43:00.000+03:00

Vakarnakt gatavojām uzkodas. Nu.. nakts gluži nebija, bet ārā jau bija tumšs. Tātad, kā bērni teiktu - nakts.

Pa ilgiem laikiem pagatavojām mūsu iemīļotās jalapeno laiviņas, un izmēģinājām arī - kā garšo butternut ķirbis bekonā. Gribat zināt - kā? Pasakaini! Vienu brīdi bija doma apvienot - salikt kopā gan ķirbi, gan aso piparu, bet labi padomājot, sapratu, ka asais pipars pārņems visu un ķirbis nebūs jūtams, un ne jau tāds bija mērķis.

Tātad, ķirbīti nomizojam un sagriežam gabaliņos.

Katru gabaliņam uzliekam nelielu siera gabaliņu un ietinam bekonā. Cepam cepeškrāsnī kādas 10-15 minūtes, ķirbim nav jābūt pilnībā mīkstam, tam ir jāsaglabā konsistence. Ātri un vienkārši, ne? Un ĻOTI garšīgi! Vispār.. nu es saprotu tos cilvēkus, kas citus ķirbjus kā butternut nemaz neēd. Ir patiesi labs!

Cepts zīļu ķirbīts

2011-10-02T21:23:00.000+03:00

Šajā nedēļas nogalē sanāca gatavot gandrīz vai dubultā, kaut kā man pašai ēst negribējās, vai, pareizāk sakot - gribējās, bet kaut ko vieglu. Tā nu citiem gatavoju ko stingrāku (ak, nu labi, gatavojot, protams, visu nogaršoju :D), bet pati sev, piemēram, vienkārši apcepu ķirbīti.

Izvēlējos zīļu ķirbīti (acorn squash), kurš man tā patīk pēc izskata! Un arī garšas ziņā ir labs. Ne velti viena tantiņa tirgū mani mēģināja pārliecināt, ka šī ir galda karaliene. Taisnības labad gan jāsaka, ka šī ir nedaudz cita šķirne, bet jā, galda karaliene (table queen) ir ļoti tuva gan izskata, gan garšas ziņā.

Ķirbi sagriezu šķēlēs, saliku uz pannas, pārslacīju ar olīveļļu, pārkaisīju ar sāli un nedaudz apcepu. Kādas.. hmmm.. 15 minūtes. Var jau klāt pielikt krējumu, bet tas tāpat kā ar ceptiem kartupeļiem - ir taču garšīgi arī bez nekā cita, vai ne?

Ķirbis un tempura

2011-10-01T21:57:00.001+03:00

Ja arī Jums ir nācies veikalā (man tas bija Stockmann) apstāties pie japāņu plaukta un ar ieplestām acīm skatīties uz visām tām lietām, kuras mūsu latviešu vēderiem šķiet pavisam dīvainas un nezināmas, tad es nu Jums varu ieteikt ar ko sākt. Nopērciet tempura mīklas maisījumu. Tas ir kaut kas fantastisks, lai arī būšu godīga un teikšu, ka mājās to marinēju gandrīz gadu. Kāpēc? "Navmantagadlaika" pēc. Nopirku šo maisījumu ar domu, ka izmēģināšu kas tas tāds ir, un darīšu to ar ķirbi. Bet pagājušo rudeni nesanāca visās ķirbju izvirtībās iespiest kaut kur pa vidu šo uzkodu, tā nu paciņa nostāvēja kastē līdz pat šai dienai. Vasarā pāris reizes pacilāju, bet tā kā derīguma termiņš vēl garš, nolēmu, ka sagaidīšu tomēr to savu ķirbi. Un tad izmēģināšu. Un rau - rezultāts.

Pēc izskata jau gluži kā mīklā apcepti dārzeņi, ne? Bet garša un konsistence mīklai... pavisam cita, lai arī alus mīklai nav ne vainas, tomēr šī ir TIK kraukšķīga, ka neticas. Bērni nosauca uzkodu par čipsiem un gandrīz vai man beigās nebija ko nobildēt, viss jau bija apēsts, kamēr es vēl priekšautā pie pannas.

Papētīju sastāvu, klāt tur ir rīsu milti, kukurūzas ciete, ķiploki, arī šis tas, kas slēpjas zem kaut kāda E, bet kur nu mūsdienās bez tā. Vismaz ķirbis man ir savējais, audzēts bez ķīmijām. Lai arī cenšos, lai mēs ēstu pēc iespējas veselīgāk, tomēr arī apzinos, ka pilnībā bioloģiski visu izvēlēties nu nav manos spēkos. Un par to nepārdzīvoju, jo tomēr zinu, ka pārsvarā viss ir veselīgs. :)

Bet nu pie lietas. Lai pagatavotu šo uzkodu, nepieciešamas tikai trīs lietas - Tempura maisījums, butternut ķirbis un ūdens. Ā, nu labi, ceturtā lieta arī - eļļa cepšanai.

Pēc instrukcijas sajauc maisījumu ar ūdeni, es gatavoju biezāku, t.i., ūdeni pielēju mazliet mazāk.
Ķirbi nomizo, sagriež gabaliņos, apviļā mīklā un liek sakarsētā eļļā cepties.

Apcepas diezgan ātri, kā redzat bildē, pavisam viegli brūns un jau gatavs. Kraukšķīgs ar mīkstu ķirbi pildījumā. Fantastiski! Es to tiešām saku no sirds, jo ziniet kā, parasti, ja zini jau, ka būs garšīgi, tas ir tā.. pašsaprotami, bet situācijā, kad nezini, ko gaidīt un ir WOW, tad patiešām ir patīkams jaunatklājums un gribas par to pateikt - Kaut kas fantastisks! :)

Lai izdodas!

Humuss

2011-09-30T22:52:00.000+03:00

Pavisam nesen iepazinos ar kaut ko humusveidīgu, gatavojot savu biešu humusu, un rezultāts bija tik garšīgs, ka nu arī pagatavoju humusu bez bietēm, bet ar ķiplociņu.

Humusa galvenā sastāvdaļa - turku zirņi. Visās receptēs, ko apskatīju, tika prasīta arī sezama pasta.. hmmm.. kas tā tāda? Lai vai kā, man tādas mājās noteikti nav, un sezama sēklas malt negribu, tāpēc pieliku klat veselas, un bij forši, kā jau sezama sēkliņas, turklāt melnās īpaši izceļas, vai ne?

Turku zirņiem pievieno nedaudz citrona sulas, olīveļļu, ķiploku, sāli un sezama sēkliņas. To visu sabendē un gatavs. Var uzsmērēt uz maizītēm, uz krekeriem - ideālas ātrās uzkodas. Man tā vien šķiet, ka nākamajās viesībās ko rīkošu, būs tikai uzkodas :D Daudz un dažādas.

Burkānkūka

2011-09-30T10:33:00.000+03:00

Vakar naktī cepu burkānkūku. Kāpēc? Izspiedu burkānu sulu un veseli 6 litri ar biezumiem. Ārā taču nemetīsi, ne? Daļu atliku ledusskapī, šodien cepšu dārzeņu pankūkas, bet no 3 krūzēm burkānu pagatavoju pavisam vienkāršu kūku. Vienkāršu, bet izrādās, TIK nenormāli garšīgu, un taču gribas ticēt, ka veselīgāku par citām kūkām.

Sastāvdaļas:
3 krūzes = 900ml burkāni (var uz smalkas rīves sarīvēt, var izmantot biezumus, kas palikuši pēc sulas spiešanas, kā to darīju es)
3 ēdamkarotes brūnais cukurniedru cukurs
3 ēdamkarotes parastais cukurs
2 olas
100 grami cukurs
100 ml eļļa
300 grami milti
2 tējk. cepamais pulveris
1 tējk. kanēlis
1 tējk. vaniļas ekstrakts
šķipsna sāls
3 saujas rozīnes
2 saujas dzērvenes
1 sauja valrieksti

Burkānus sajauc ar tām 3 ēdamkarotēm brūnā un 3 ēdamkarotēm baltā cukura.

Olas sakuļ ar cukuru, pievieno eļļu, vaniļas ekstraktu. Pieber klāt miltus, kas sajaukti ar kanēli, cepamo pulveri, sāli, un samaisa.

Burkāniem pievieno rozīnes, riekstus un dzērvenes

un tad visu iemaisa mīklā. Jā, burkāni ir daudz, pat vairāk nekā mīkla un tā tam jābūt.

Cep 180 grādos 50 minūtes. Pirms ēšanas kādu laiku atdzesē. Tā kā es cepu naktī, tad ēdam tik šorīt, bet ticu, ka arī nedaudz silta ir ļoti, ļoti garšīga.

Cik dažādi gan ir ķirbji

2011-09-30T10:09:00.002+03:00

Rau, kādi ķirbīši man šogad piedāvājumā. Mazliet vēlāk pievienošu bildes arī ar pārējiem, bet tagad jāsteidz uz purvu dzērvenēs, šito bildi gan nevarēju nociesties neielādēt, :)

Ja nu kāds ir tikpat kārs uz ēst gatavošanu un ķirjiem, un grib šos skaistuļus nogaršot, droši rakstiet uz epastu ilze.lipska(at)gmail

Uzkodas ar gurķi un bietēm

2011-09-23T11:22:00.000+03:00

Dienā, kas pilna ar kastaņiem un zīlēm, un krāsainām kļavlapām, mēs ar bērniem sevi daudz neapgrūtinam ar ēdiena gatavošanu. Jo nav taču laika! Tik daudz kas jāpaspēj, jāuzbūvē, jāuzzīmē, mamma ātri pagatavo uzkodas, tādas pavisam vienkāršas - gurķu šķēles sapilda ar biešu salātiem (kas sastāv tikai un vienīgi no bietēm). Pazūd mazie kuģīši, kā tos nosauca bērni, viens pēc otra. Un saldajā, tikko samarinēti ķirbji. :)

Skābēti kāposti

2011-09-21T21:38:00.000+03:00

Tātad - pirms 10 dienām es sabeidzu rokas. Jeb, citiem vārdiem sakot, skābēju kāpostus. Tā kā nekādas rīves, ēveles man nebija, griezu ar rokām. Un kādas pāris reizes domāju, vai tas ir tā vērts, jo skābētie kāposti tirgū nemaz tik daudz nemaksā. Lai arī, protams, mājās gatavojot, tie nemaksā tikpat kā neko, ja neskaita nedaudz cukuru, sāli un ķimenes. Bet vismaz manā variantā man uz 5 dienām viens pirksts bija nejūtīgs. Tagad gan viss ir ok, un garšīgi kāpostu pīrādziņi arī gatavi.

Īstenībā es negribu nobiedēt no kāpostu skābēšanas procesa. Tas, ka man sāpēja pirksts, tā ir tikai mana vaina, īstenībā viss ir ļoti vienkārši.

Te - bilde manam rezultātam - jau sautēti kāposti un kāpostu pīrādziņi.

Kā tad skābē kāpostus? Vispirms kāpostus sagriež pēc iespējas smalkāk. (To, kā gatavo skābētus kāpostus, prasīju omei, jo gatavoju tos pirmo reizi mūžā, prasīju viņai - kāpēc jāgriež pēc iespējas smalkāk - kas būs, ja nesagriezīšu gana smalki - atbilde bija - nesmuki izskatīšoties. :) tātad - tas ir gaumes jautājums..)

Es izvēlējos 10 litrīgu spaini, kurā bēru iekšā kāpostus. Uz visu spaini pieliku arī 4 sarīvētus burkānus, kāpostgalvas man bija... hmm.. precīzu skaitu neatceros, bet noteikti bij vairāk kā 10.

Par to, cik daudz likt sāli un cukuru... Mjā, par to skaidrību neguvu ne no viena, kam zvanīju - visi man saka - pēc garšas. Un garša katram jau savādāka, tāpēc pirmā reize jebkurā gadījumā būs kā eksperiments, lai saprastu, vai nākamajā reizē vajag vairāk sāli vai mazāk. Bet ziniet - ja arī sāls būs bišķi par daudz, kāpostus pirms sautēšanas var noskalot ūdenī, būs mazāk sāļi.

Cik daudz sāli un cukuru liku es? Uz katrām divām kāpostgalvām vienu ēdamkaroti sāls un pusēdamkaroti cukura. Kad visu biju salikusi, mazliet pagaršoju, likās, ka būs par sāļu, bet kad bija gatavi, nemaz tik traki nelikās, cukurs varēja būs nedaudz vairāk, pavisam nedaudz vairāk.

Un jāliek tieši tā - pa kārtām. Sagriezu divas kāpostgalvas, bēru spainī, pierīvēju burkānu, pieliku sāli, cukuru, nedaudz ķimenes, un tad viena no grūtākajām daļām, tiesa, pašā iesākumā, un to man darīja vīrs - ar koku stampāja kāpostus, līdz tie sāk suloties. Tad atkal liek kāpostus, burkānu, sāli, cukuru un stampā atkal. Atkal pievieno nākamo kārtu kāpostu un sastampā. Beigās apsedz kāpostus ar kāpostu lapām - to aizmirsu sākumā pieminēt, ka jāpataupa dažas kāpostu lapas, ko pārlikt pāri. Uzliek dēlīšus (vai šķīvi) un kādu smagumu virsū. Es uzliku trīs litru burku, pilnu ar ūdeni. Un viss. Jāatstāj istabas temperatūrā kāda nedēļa.

Pēc pāris dienām parādīsies putas, tās man teica, ka jānoņem nost. Tā arī darīju, un ar koka irbuli katru dienu pabakstīju kāpostus līdz pašai spaiņa apakšai, to vajagot darīt, lai gaiss iznākot ārā. Pēdējās dienas bakstot varēja redzēt, ka gaisa iekšā vairs nav, burbulīši ārā nenāk. :)

Un būtībā viss. Tātad - sagriež, sastampā līdz atsulojas, uzliek slogu, pabaksta, lai gaiss nāk ārā, un pēc kādām 8-10 dienām kāposti būs gatavi. Daļu liku katlā sautēt, bet pārējo pārsedzu ar kāpostu lapām, un nonesu pagrabā. (Ja ledusskapī ir vieta, var likt arī tur.)

Kā sautēt kāpostus - varat palasīt TE. Un, lai pagatavotu pīrādziņus, kad kāposti būs izsautēti, vajag pagatavot tikai rauga mīklu. :)

Biešu humuss

2011-09-16T21:19:00.001+03:00

Nekad neesmu ēdusi tādu lietu kā humusu. Veikalā neesmu meklējusi, bet recepte man sen jau pierakstīta, turku zirņus esmu iepazinusi no visām pusēm, saldām un sāļām, līdz ar to agri vai vēlu ticēju, ka pie humusa nonākšu.

Un šodien varu teikt, ka nonācu ar. Tiesa, ne pie humusa tradicionālā izpratnē, lai arī roka niezēja gatavot šodien abus, sastāvdaļas visas man bija, bet nospriedu, ka noteikti, kā jau visas lietas, garšīgākās tās ir, kamēr svaigas, un vai mēs apēdīsim tādu lērumu humusa... Droši vien, ka ne.

Kāds izskatījās mans humuss??? Lūk, šāds-

Kā jau pareizi noteikti esat uzminējuši - JĀ, tur klāt ir bietes. Un kopā - tā ir viena absolūti burvīga manta. Es gan biju domājusi pielitk ķiplociņu, to aizmirsu, līdz ar to bij diezgan maiga garša, bet bietēm piestāv maigums, tās nemaz pārmākt nevajag.

Tātad. Kā gatavot humusu.

Divas galvenās sastāvdaļas ir - turku zirņi (mēdz būt vēl citi latviski nosaukumi, angliski sauc par chickpeas) un vārītas bietes. Pirmo reizi izmantoju veikalā pirktos, jau gatavos turku zirņus (Stockmannī noteikti ir), nav slikti, bet var arī vārīt pats, tik jārēķinās, ka iepriekšējā vakarā zirņi jāieliek mērcēties un tie salīdzinoši ilgi ir jāvāra.

Klāt pievieno nedaudz citrona sulu, olīvēļļu, šķipsnu kumīna, varbūt, ja nepatīk kumīns, tad var pielikt ķimenes, šķipsnu sāls un visu sablendē. Pagaršo un piemet vēl sāli vai citrona sulu, jo visas sastāvdaļas vislabāk likt pēc garšas.

Un gatavs! Var ēst ar načos čipsiem, var smērēt uz maizītēm. Garšīga manta, viennozīmīgi. Tik nez, cik ilgi tādu varētu glabāt. Ja zinātu, ka var vismaz nedēļu, varētu sataisīt vairākas burciņas. Hei, tā ir ideja, jānes humuss kā ciemakukulis. (Nebaidies, om, ja pie Tevis braukšu, nesīšu humusu bez bietēm ;))

Āboli kārtainajā mīklā

2011-09-15T21:02:00.000+03:00

Krāsnī cepti āboli jau pats par sevi ir vienreizējs deserts, un ja vēl tos sacep mīklā.... Kūka ar mega pildījumu :)

Uz pannas apgrauzdēju mandeles (tās nedaudz ar nazi sakapāju), pievienoju cukuru, apgrauzdēju to, un beigās pievienoju izmērcētas rozīnes. Tad to visu konču (kā mani bērni nosauca to, jo sataisīju daudz vairāk kā āboliem vajadzēja un bērni ātri likvidēja končīgo pārpalikumu...) liek nomizotā ābolā, kuram izņemta serde.

Izrullē kārtainās mīklas gabaliņu, un liek uz ābola, stūrus apakšā saliekot kopā. Nu ābols tik jāizcep, un tas notiek diezgan ātri, kādas 10 minūtes un mīkla ir gatava, ābols iekšā silts un nepārcepies. Un konča pa vidu... :) Tā dažam labam uz šķīvja pazūd pirmā.

Kartupeļi ar sinepēm

2011-09-14T21:31:00.000+03:00

Bērniem tā garšoja manas šīs dienas improvizētās pusdienas, es ar pagaršoju un sapratu, kāpēc bērni prasa VĒL. Nudien labs variants, kā cept kartupeļus. Galvenā sastāvdaļa sinepes, bez tām nevar, jo tās dod garšu.

Bļodiņā samaisīju sinepes (tās, kas angļu, ar sinepju graudiņiem), nedaudz olīveļļas, nedaudz baltvīna. To pārlēju pāri sagrieztiem kartupeļiem bļodā un bļodas saturu uz folijas, satinu un cepeškrāsnī kādu pusstundu izcepu, līdz kartupeļi gatavi. Garšīgi ar krējumu. :)

Baltvīnā sautēts ķirbis

2011-09-14T21:00:00.001+03:00

Varat trīs reiz minēt, kas ir atgriezies.

Kaķis? Nē, manējais kaķis nebij nekur aizstaigājis.. Bet par Aijas kaķīti piedomājam, lai tas nāk mājās..

Rudens? Nu jā... vispār pēc šīs vējainās dienas (kaut arī vējš ļoti silts) ir sajūta, ka rudens patiesi ir klāt. Plus vēl manējiem visiem šobrīd ir iesnas. :(

Ķirbis? Tas patiesi ir atpakaļ, kopš marta, kad apēdām pēdējo ķirbīti, ļoti gaidīju šo laiku.

Bet pats galvenais, kas ir atgriezies - FOTOAPARĀTS! ;) Patiešām, nemānos. Un to varu pierādīt, ieliekot bildi no šīs dienas pusdienām. Sev sautēju ķirbi, bērniem kartupeļus.

Ķirbīti sautēju tā - sagriezu to kubiciņos un liku karstā eļļā uz pannas, mazliet apcepu, var teikt, tik ilgi, kamēr atkorķēju baltvīna pudeli. Mazliet jāielej glāzē un mazliet uz pannas. Uz 250 gramiem ķirbja (jā, es pat šoreiz nosvēru :D) viens šotiņš baltvīna, 2 tējkatores cukurniedru cukura, un šķipsna sāls, šķipsna rozmarīns. To visu sautē, līdz ķirbis mīksts, kādas 10 minūtes, un viss šķirdrums būs pazudis, palikuši tikai ķirbji. Nākamreiz jāmēģina nevis ar rozmarīnu, bet ar salviju.

Iedomājos arī, ka šo tikpat labi varētu taisīt kā mērci, baltvīnu lejot vairāk un pēc tam sablendējot.. Tik ar ko kopā to lai ēd? To vēl neesmu izdomājusi.

Tas pats ķirbju pīrāgs, mazliet citādāks

2011-09-12T08:30:00.001+03:00

Vakar gatavoju ķirbju pīrāgu, bet, tā kā mājās nebija saldais krējums, bet bundžiņa iebiezinātā piena, tad mazliet pamainīju recepti, lai arī galvenā ideja ir tā pati. Neskaitāmas reizes esmu gatavojusi pīrāgu pēc šīs receptes, un tas patiesi ir garšīgs, tāpat kā šis, ko pagatavoju šoreiz. Kāda ir atšķirība? Šī pīrāga recepte, ko tūlīt aprakstīšu, ir ievērojami ātrāka pagatavošanas ziņā. Un par garšu runājot, uzreiz var atkost, ka klāt ir iebiezinātais piens. Tā tāda vienīgā nianse, ja to atstātu aiz iekavām, varētu teikt - tas pats ķirbju pīrāgs. Mūsmāju iecienītākā kūka.

Mīklai:
300gr milti
pustējkarote sāls
2 ēdamkarotes cukurs
100 grami sviests
60ml auksts ūdens

Miltus sajauc ar sāli un cukuru, ar pirkstiem iestrādā tajos sviestu, un pievienojot palēnām aukstu ūdeni, samīca viendabīgu mīklu. To izklāju pannā, un lieku uz stundu ledusskapī.

Pildījumam: (man tā pati 28cm diametra panna)
400 ml ķirbju biezenis (vairāk no viena maza butternut ķirbīša man nesanāca, un izrādījās, vairāk arī nevajadzēja)
150 grami brūnais cukurniedru cukurs (var likt arī parasto, pīrāgs būs daudz gaišāks)
3 olas
1 bundžiņa iebiezinātā piena
1 tējkarote kanēlis
1 tējkarote ingvers
1/2 tējkarote muskatrieksts
1 tējkarote vaniļas ekstrakts
2 ēdamkarotes milti
1 ēdamkarote izkausēts sviests
šķipsna sāls

Ķirbju biezeni samaisa ar cukuru. Atsevišķā bļodā sakuļ olas, pievieno iebiezināto pienu, garšvielas, miltus un sviestu un samaisa. Lej to visu klāt ķirbju biezenim, un gatavs. Atliek tikai ieliet pannā, un pannu cepeškrāsnī kādos 180 grādos, cept 50-60 minūtes, un tad lēnām atdzesēt. Tas nozīmē - vispirms izslēgt cepeškrāsni, pavērt tās durtiņas, un pīrāgu atstāt iekšā, pēc kādas stundas, divām, izņemt ārā un pagaidīt līdz pilnībā atdziest.

Vienu reizi esmu ēdusi arī siltu. Tomēr atdzisis ir daudz labāks.

Maizītes ar bumbieri un zilo sieru

2011-09-06T10:41:00.000+03:00

Nez, cik bumbieres man būs pie mājas jāiestāda, lai ražas gadā varētu pagatavot visu, ko vien sirds kāro? :) Ar divām, šķiet, noteikti būs par maz. To ražu jau apēdīs ātri svaigā veidā.

Otrajās brokastīs sev pagatavoju maizītes :) Absolūti fantastiskas, protams, tā domās tie, kuriem patīk pūdētie sieri, kas kūst uz mēles.

Uz mazliet apgrauzdētas maizes šķēlītēm lieku bumbiera šķēli, tai virsū šķēli zilā siera, un pārkaisu ar sadrupinātu valriekstu. Sulīgais auglis un sāļais siers ideāli sakūst kopā. (Atkal jau domāju par žurkām un salūtiem :D)

Avokado un mellenes

2011-09-06T09:19:00.000+03:00

Ar to intuīciju var traks palikt. Tā kā man nav sava ledusskapja, intuīcija saka, lai ar steigu izmantoju savus sasaldētos krājumus, citādi varēšu par tiem aizmirst. Nav jau labi sūdzēties, bet vienu reizi dzīvē man bija tā, ka kāds izmeta manas sasaldētās ogas un saldējumu ārā, jo vajadzēja vietu saldētavā... :( Labi, kas bijis, bijis, nav ko par to domāt. Tagad ticēšu intuīcijai, un apēdīsim ogas, kuras vairs svaigā veidā mežā nedabūt. :)

Izņēmu nedaudz mellenes, tās atsaldēju un sablendēju ar gatavu avokado mīkstumu. Klāt nedaudz sāls un pipari. Un uz brokastu grauzdiņiem virsū. Mmmm... gardi.

Ā, starpcitu - aizmirsu pastāstīt, es taču vakar pazvanīju uz servisu un teicu, ka braukšu fotoaparātam pakaļ, cik tad ilgi var, lai nelabo, pirkšu jaunu. Tad nu vakarā BEIDZOT zvana man meistars (tas pats neesošais, kuru nekad neesmu satikusi, un kurš man zvanīšot jūlija beigās) un saka, ka remonts izmaksās 30 Ls, kas par lietu viņš nezin, tad nu skatīsies, ja kaut kādu detaļu vajadzēšot un izmaksas būšot dārgākas, tad došot man ziņu (te nu man jāpiebilst, ka meitene servisā jau pirms mēneša apgalvoja, ka fotoaparāts tiek labots, no meistara sapratu, ka viņš vēl pieskāries aparātam nav). Ceru, ka ūdens tiešām ir iekustējies, solījās, ka šodien un rītdienas laikā salabos. Nu ja ne, es piektdien braucu pakaļ.

Spageti ar brokoļu mērci

2011-09-06T09:01:00.000+03:00

Mēs laikam nedēļu visa ģimene noteikti varētu pārtikt no veģetāriem ēdieniem un pēc gaļas nemaz neilgoties. Ilgāk gan nezinu, vai spētu. :D Bet man prieks par to, jo cik paklausos apkārt paziņām - ja nav gaļas, tad mājās to neuzskata par ēdienu. Dārgi tas viņiem sanāk. Un mazliet skumji ar, jo tiek noniecināti dārzeņi. Bet arī no tiem lieliski var paēst.

Un vēl, ja par mērcēm runā, man brīžiem uznāk dusma uz tām miltu mērcēm. Nu nav jau sliktas, bet vai tad tās ir vienīgās? Bet ir cilvēki, kas tā uzauguši un pieraduši, ka, pirmkārt, visam vajag mērci, un otrkārt - tai jābūt miltu mērcei. Tad nu mēģinu savējos pieradināt, ka tā nebūt nav. Lieliska mērce makaroniem vai tiem pašiem kartupeļiem sanāk no sablenderēta dārzeņa, kam pievienotas garšvielas, ja grib, var arī pielikt to pašu gaļu, piemēram gabaliņos sagrieztu un apceptu vistas fileju. Bet ir labi arī tāpat.

Es pagatavoju spageti makaronus, un mērcei - izvārīju brokoļus, no garšvielām neko diži neliku, lai paliek brokoļa garša, tik nedaudz sāli. Tad sablendēju, visu šķidrumu nost nenolejot. Un lēju pāri makaroniem. Mazliet brokoļus atliku malā pirms blendēšanas, ar ko izdekorēt porciju :)

Tomātu frikadeļu zupa

2011-09-06T08:32:00.000+03:00

Ak, šis mainīgais tomāts. Šoreiz saliku to zupā. Vispirms noblanšēju, novilku mizu, tad liku vārīties kopā ar ūdeni. Uz pannas apcepu sīpolu ar papriku, beigās pievienoju ķiploku, un kad tomāti bija izjukuši, pievienoju tiem to visu klāt, sablendēju, sāli, piparus, tabasco pēc garšas.

Un nu tik atliek frikadeles. Kaut kad nesen gatavoju cukīni biezzupu un pieliku tai frikadeles. Ziniet - tā ir super ideja, gaļas ēdājiem protams... Vai arī laba ideja kā veģetārietim pagatavot zupu, kuru ēdīs arī gaļēdājs, jo frokadeles tiek pievienotas pēc tam katrā porcijā atsevišķi.

Tātad, atsevišķā katliņā, sālsūdenī izvārīju frikadeles. Malto gaļu (kādi 250 grami) samaisīju ar sakapātiem sīpoliņiem, pētersīļiem, pipariem, sāli, vienu olu, izveidoju frikadeles un liku vārīties.

Zupu lej bļodiņās, pievieno frikadeles un zaļumus. Labu apetīti.

Kartupeļu biezenis ar brokoļiem

2011-09-05T22:34:00.001+03:00

Paceļ rokas kartupeļu biezeņa cienītaji. Ir tādi? Vai esat mēģinājuši kartupeļu biezenim pielikt arī kādas citas sastāvdaļas? Reiz gatavoju ar burkānu, bet kaut kas līdz galam neiepatikās, varbūt burkānus pieliku par daudz, vajadzeja mazāk, jo kartupelis jau ir diezgan maigs pēc savas būtības. To ir viegli pārmākt.

Tāpēc šajā reizē, liekot klāt zaļos brokoļus, atcerējos iepriekšējo pieredzi un daudz neliku. Tik tā, lai manītu, ka kartupeļu biezenis nav vairs klasiski dzeltens, bet gan skaisti iezaļgans. Bet lai arī cik pieliku, brokoļus juta, tikai šoreiz šī kombinācija šķita patiesi garda. Burkāns tomēr tāds saldāks.

Samīcīju riktīgi krēmīgu biezeni, bet ja patīk ar gabaliņiem, var tik daudz nestampāt.

Ak, kā pietrūkst fotoaparāta. Nezinu, vai izdotos noķert īsto krāsu man ka amatierim, bet izskatās fantastiski!

P.S. Nezinu, kas īsti ar to fotoaparātu tur notiek, bet man intuīcija saka, ka es drīz to dabūšu. Un intuīcijai ir jātic. Vai vismaz jānotic.

Ziedkāposti ar turku zirņiem rīvmaizē

2011-09-05T22:34:00.000+03:00

Ideāls otrais ēdiens ir ziedkāposti ar turku zirņiem. Vai arī tikai viena no šīm sastāvdaļām. Ja vien nepērk turku zirņus budžiņā, tad šī ēdiena gatavošana sākas jau iepriekšējā dienā, kad vakarā turku zirņus iemērcam aukstā ūdenī, lai tie pa nakti izmērcējas. Tad otrā dienā laicīgi jāliek vārīties. Pēc laika tagad nepateikšu, ir vienkāršī jāpaseko līdzi, bet vairāk kā stundu gan vārīju.

Tātad - nepieciešami izvārīti turku zirņi un izvārīti ziedkāposti. Tos liekam uz pannas un eļļā apcepam, beigās pārberam arī rīvmaizi, un kādas 5 minūtes vēl pacepam, lai rīvmaize apbrūnē.

Pasniedz ar krējumu. Kā piedevu, piemēram, cūkas karbonādei. Mēli var norīt. :)

Biešu biezzupa ar brūklenēm

2011-09-05T12:13:00.001+03:00

Īstenībā ēdienreize, kas sastāv no zupas un otrā, nemaz nav tik peļama, ja vien atceras, ka jāēd mazas porcijas. Ne vienmēr tas izdodas, kā šoreiz, kad zupa bija tik garšīga... otrajam vienkārši nepietika vietas. Bet uz to arī var paraudzīties no gaišās puses - vakariņas nebūs jātaisa, varēs vienkārši uzsildīt.

Kāda tad bija tā zupa, no kuras papildporcijas nebija iespējams atteikties?

Biežu biezzupa, kura .. jā, patiešām.. sastāvēja tikai no izvārītām un sablendētām bietēm un brūklenēm. Daļu brūklenes vārīju līdz ar bietēm, bet mazliet atstāju dekorēšanai. Ok, labi, šādas tādas garšvielas ar bija klāt, mazliet pētersīlis, mazliet selerija un ķiploks. Tā lūk. Sāli pēc garšas pievienot.

Es to parasti daru beigās, šķiet tikpat kā visam. Man gan te brauc augumā, jo ir reizes, kad esmu aizmirsusi ēdienu iesālīt, un māca, ka tas jādara sākumā, bet no veciem paradumiem grūti tikt vaļā, vai tad ne? Un pārsvarā jau es tomēr atceros.

Cukīni ar kaltētiem tomātiem

2011-09-05T11:26:00.001+03:00

Kaltētie tomāti ir tā lieta, no kuras vairs nedomāju šķirties. Un īstenībā nebeidzu arī brīnīties, cik viens tomāts var dažādi garšot, atkarībā no tā, kā to pagatavo. Labi, ikviens dārzenis garšo kā citādi, bet tomāts man liekas sit pušu visus citus.

Vieglām pusdienām, lai nebūtu jāēd ikdienišķie kartupeļi, sautēju ripiņās sagrieztus cukīni kopā kaltētajiem tomātiem, pievieno kaperus, pasniedz ar vistas stilbiņiem, kas vienkārši cepeškrāsnī ar garšvielām apcepti. Vai arī var vienkāršī ēst kā siltos cukīni salātus, ja gaļu negribas. :) Cukīni garšo fantastiski, domāju, noteikti patiks tiem, kuriem šis dārzenis šķiet bezgaršīgs, jo šajā kombinācijā ar kaltētajiem tomātiem... mmmm... cukīni ir piesūcies ar to garšu, un vēl kaperi kā punkts uz i. Ir labs.

Drīz jau kabaču laiks būs cauri. Īstenībā jau tagad man prāts uz ķirbjiem vien nesas, bet vēl valdos, jo zinu, ka viss oktobris un novembris paies zem ķirbja zīmes. ;)

Āboli ar zemesriekstu sviestu

2011-09-05T11:21:00.000+03:00

Atskatoties uz pēdējo dienu gatavotajiem ēdieniem, gribu ar pāris realizētajām idejām padalīties.

Cik vienkāršs un fantastisks deserts ir cepeškrāsnī vai uz grila cepti āboli. Tik nedaudz cukuru un kanēli klāt. Klasika. Bet ābolus izcept taču var simts un vienā veidā, un neviens no tiem neprasa īpašas pūles, tik vien kā aizstaigāt uz dārzu vai veikalu pēc svaigiem āboliem. Un ja veikalā, tad noteikti paņemiet arī plombīra saldējumu.

Izmēģiniet ābolus ar zemesriekstu sviestu. Āboli vispār ar riekstiem lieliski iet kopā, un man burciņā bija palicis nedaudz zemesriekstu sviests, īsti kūkai vai cepumiem nepietiek, bet āboliem gan.

Izņēmu āboliem serdes, iebēru nedaudz cukuru un ieliku karotīti zemesriekstu sviesta. Satinu folijā un cepeškrāsnī (vai uz grila) iekšā. Jāēd silti. Noteikti. Un kopā ar saldējumu.

Dārzeņu salāti ar brūklenēm

2011-09-05T09:05:00.000+03:00

Esmu noilgojusies. Pēc sava fotoaparāta. Un reizē arī neganti dusmīga par to, ka tas serviss neko ar to nedara, un ka meitenīte, kas tur sēž, nekad neko nezina, un meistars vienmēr ir tādā stadijā "viņš šodien kaut kad būs", vai viņš reāli tur parādās, nezinu, bet tikai un vienīgi viņš var pateikt, kas ar fotoaparātu notiek. Kā lai noķer misteru Neesošo? Nu nevar taču būt, ka viens vienīgs meistars pa visu Rīgu var salabot manu fotoaparātu.

Labi, ka mājās nav šokolāde :D

Toties visas izejvielas garšīgiem salātiem gan ir. Gatavoju kārtainos salātus ar burkāniem, bietēm, āboliem, sieru un brūklenēm. Burkānus un bietes izvāru, un sagriezu kubiciņos (var arī rīvēt) un viskija glāzēs kārtoju salātus kārtās - bietes, burkāni, sarīvēti svaigi āboli, brūklenes un sarīvēts siers. Pa vidu divas vietās ieliku arī majonēzes kārtu. Ar sāli skatās katrs pats, vai vajag vai nē. Man šķita, ka nevajag.

Bumbieru deserts

2011-09-04T21:16:00.000+03:00

Nemelošu, ja teikšu, ka jau vairāk kā pusgadu plānoju nopirkt bumbierus, lai tos izceptu. Bet nekad nesanāk. Ieplānot nesanāk. Līdz pirms mēneša nospriedu, ka vienkārši jāsagaida savējie bumbieri dārzā, un tad gan nedrīkst izdevību palaist garām.

Šis laiks nu ir sagaidīts. Bumbieri dārzā gatavi. Un pirmais bumbieru deserts arīdzan.

Bumbieri pildīti ar riekstiem, auzu pārslām. Cepti cepeškrāsnī. - Bumbierus pārgriežu uz pusēm, izņemu serdi. Uz dēlīša sakapāju lazdu riekstus, samaisu tos kopā ar auzu pārslām un uz pannas nedaudz apgrauzdēju, tad pievienokju cukuru un katrā bumbierī ielieku karoti.

Tad pagatavoju drupačas no pāris ēdamkarotēm miltu, piciņas sviesta un cukura, un pārberu pāri bumbierim. Lieku cepeškrāsnī iekšā cepties.

Kā jau visus karstos desertus... vislabāk ēst ar saldējumu.

Zivs ar ķirbi

2011-09-04T21:02:00.000+03:00

Mans tēvs savā vārdadienā grilēja lasi. Mmmm... kas tā par baudu.

Tā kā mājās vienīgi mēs ar bērniem ēdam ceptu zivi folijā (vīram tāda nez kāpēc negaršo), savā ziņā arī labi - nav daudz jātaisa.

Sagatavoju trīs folijas gabalus. Katrā saliku plānās šķēlēs sagrieztu ķirbīti, virsū vienu sīpola ripu, un nedaudz svaigas paprikas, sagrieztas salmiņos. Pārkaisīju ar sāli, pipariem, nedaudz olīveļļas... Virsū uzliku zivs filejas gabalu, citrona šķēli, timiāna zariņu un kādu zaļo olīvi. Satinu ciet un liku uz pannas cepeškrāsnī vai arī var cept uz grila.

Tiramisu pankūkas

2011-09-01T21:27:00.000+03:00

Pirmais septembris ir jānosvin. Vai ne? Tā nu mums šodien svētku našķis.
Jā... kuram gan negaršo tiramisu. (Ja kāds grib atsaukties, tad lai atsaucas tikai tas, kas patiesi pats ir gatavojis un sapratis, ka nē, tas nav priekš manis. Manuprāt, ikviens varētu pagatavot šo desertu tieši savā gaumē.. Var jau būs, ka kāds piesiesies nosaukumam, ja piemēram Jums nepatīk kafija un gatavojat tiramisu bez kafijas, bet vai tas svarīgi? ;))

Ko sakat par ideju - tiramisu gatavot ar pankūkām? Reiz, kad mājās nebija lazanjas makaroni, pagatavojām šo ēdienu ar pankūkām. Un tik gards rezultāts! Tagad savādāk vairs negatavojam.

Kā būtu tiramisu ar pankūkām? Pankūkas gan paliek pankūkas, bet iedvesmas avotam par godu arī nosaukumā ieliku vārdu "tiramisu".

Tātad, ko es darīju... Pankūku mīklu gatavoju biezu un klāt pievienoju nedaudz šķīstošo kafiju un kakao. Izcepu mazās pankūciņas (forši, ja būtu tā panna ar nodalītajām formām, kas laikam paredzēta olu cepšanai - tā lai visas pankūkas sanāktu vienādas).

Un pagatavoju krēmu no svaigā siera, cukura un putukrējuma. Tā teikt - ātrais variants bez olām. :) Droši var klāt pievienot biezpienu, vai arī svaigā siera vietā ņemt tikai biezpienu.

Un tad kārtojām uz šķīvja pankūkas, pa vidu liekot krēmu. Visu pārkaisījām ar kakao. Un saldais gatavs!

Arbūzs šokolādē

2011-09-01T19:27:00.001+03:00

Vēl mums pirmā septembra našķis ir jūnija puķes - arbūzs. To ēdām no deserta traukiem, pārlietu ar izkausētu šokolādi.

Sākumā man bija doma sagriezt gabaliņos, nosusināt, izmērcēt šokolādē un atstāt, lai nožūst. Īstenībā es to arī iesāku darīt. Bet vai tad ir iespējams to sagaidīt? Manuprāt ne. Vismaz šodien ne.

Tāpēc mainījām plānus un ar karotīti veidojot bumbiņas salikām arbūzu trauciņos, izkausējām melno šokolādi, pārlējām pāri.. Un nu būtu noderējis arī saldējums. Kāds citronu sorberta tipa aukstums, ko uzlikt vēl desertam pa virsu. (Porcijas bija maziņas, tāpēc nebūt nav tā, ka mēs pirmajā septembrī tik saldos vien ēdam :D)

Cepti kartupeļi ar brūklenēm

2011-09-01T13:12:00.000+03:00

Ak dies, cik neierasti ir mājās būt vienai pašai. Tātad - man arī jāgatavo ir tikai sev. Traks var palikt. Esmu taču to darījusi TIK daudz reižu, bet šodien jūtos gandrīz vai kā no laivas izmesta. Ko lai gatavo? Ķirbis man bija brokastīs.... Pusdienās jāēd kartupeļi.

Tā sagribējās kartupeļu pankūkas ar brūkleņu ievārījumu... bet tās nu gan es netaisīšu vienai porcijai. :D

Ziniet ko es beigās pagatavoju? Uz pannas apcepu zaļus kartupeļus kopā ar sauju brūkleņu un mērcītei samaisīju krējumu ar vienu ķiploka daiviņu. Būtu varējusi taisīt arī divas porcijas. Bija baigi labi.

Ķirbju sula ar pīlādžiem

2011-09-01T12:48:00.000+03:00

Nesen manās rokās nonāca vecas pavārgrāmatas, tostarp viena dzērienu recepšu grāmata. Atliek vien nobrīnīties, kāpēc tāda veidota, ja to varētu vismaz desmitreizes saīsināt, nevis katru salikumu atsevišķi rakstīt, bet iespējams tas satura rādītāja dēļ. Labi, tas arī nav svarīgi, grāmata paliek grāmata un tas ko es meklēju - ķirbi. Savu mīļo ķirbi. Un atradu ar, tiesa, receptes bija tikai trīs, es noteikti varētu daudz vairāk piedāvāt, bet divās no tām trijām ķirbju sulai pīlādžu sula. Nezinu, kā tādu iegūst, tas aprakstīts nebija, tāpēc es eksperimentēju pa savam.

Pagājušo gadu pirmo reizi spiedu ķirbju sulu, kuru tīrā veidā daudz neiedzersi, bet piemēram, ar saldējumu kopā, nav ne vainas, un mans pagājušā gada atklājums - ar tabasco.

Tātad - izspiežam ķirbju sulu (to var miksēt ar ābolu sulu, kas arī tagad svaigi spiesta pieejama). Ar pīlādžiem darīju tā - savārīju tādu kā sīrupu. Pīlādži, ūdens un cukurs. Ūdens un cukurs 1:1. Uzvārīju, ar stampu pīlādžus vēl saspaidīju un tad caur sietu izkāsu. Lēju klāt ķirbju sulai pēc garšas. Ir ok. Ķirbju sula ir diezgan salda, pat salkana, un pīlādžu sūrums to lieliski papildina. :)

Cepts ķirbis ar dzērvenēm

2011-09-01T09:27:00.001+03:00

Pagājušo gadu, meklējot sēklas ķirbjiem, atradu tādu Acorn Squash. Pēc izskata - nu ļoti skaists ķirbītis. Tā kā nevaru nofotografēt savējo, bet ceru vēl šogad paspēšu tad ielikšu bildi, ko atradu internetā. Izskatās pēc zīles, vai ne?

Būtu sēklas pirkusi jebkurā gadījumā, bet kad redzēju citos blogos pilnu ar receptēm tieši ar šo ķirbi.... man to noteikti vajag! Un daudz! Lai varu eksperimentēt ar dažādām piedevām.

Pirmo augli jau esmu norāvusi un apēdusi. :) Sāku ar saldo versiju. Ķirbi sagriezu četrās daļās, izņēmu sēklas, pārbēru ar brūno cukurniedru cukuru, uzliku sviesta piciņu, saliku pa virsu dzērvenes, t.i., uzbēru sauju. Un cepeškrāsnī iekšā. Ēdot uzliku vēl karoti saldējuma... KAUT KAS FANTASTISKS!

Noteikti jau var ēst tā jebkuru ķirbi. Nu.. gandrīz jebkuru. Garšas ķirbjiem ĻOTI atšķiras, pāris dienas atpakaļ pagaršoju vienu ķirbi, baidos tagad sameloties par šķirni, jāiet otreiz uz lauku un jāprecizē tā, bet zaļā veidā tas garšoja pēc kartupeļa, tik ne tik miltains. Nudien. Ne pēc ķirbja, bet pēc kartupeļa. Būs jāpamēģina izvārīt kā kartupelis.

Par šī zīļu ķirbja garšu.. tas arī negaršo kā izteikts ķirbis, vairāk tāda kā riekstu garša. Un, starpcitu, arī svaigā veidā ir ļoti garšīgs, kraukšķīgs. :)

P.S. Ja nu kāds grib izmēģināt, piesakās, tad noreklamēšu uz kuru tirgu ar ķirbjiem brauksim.

Debesmanna.. no ķirbja

2011-08-30T20:47:00.000+03:00

Šodien ēdām ķirbju biezzupu, un nezinu kādēļ, bet TĀ sagribējās debesmannu! Tātad jātaisa. Te gan man idejas mainījās viena pakaļ otrai... Sākumā domāju gatavot no āboliem, jo to tik daudz šogad. Bet tad iedomājos, man arī saldētavā rabarberi.. Pag, bet nē, tos rabarberus gribēju gatavot ar ķirbi savādākā veidā, tieši tāpēc jau to saldētavā saliku. Tātad rabarberi atkrīt.. bet ķirbis? Hmmm... tā ir ideja! Jāgatavo ķirbis ar āboliem. Bet sāka līt lietus, :D un man negribējās slapināt kājas (o jā, arī tā gadās), bet man taču vēl dzērvenes! Ja zupa sanāca garšīga, pievienojot dzērvenes... tādai jābūt arī debesmannai.

Sacīts darīts! Liku katlā gabaliņos sagrieztu ķirbi, un klāt sauju dzērvenes. Uzvārīju, līdz dzērvenes pašķīdušas un ķirbis mīksts, sablendēju, un liku atpakaļ uz uguns. Pievienoju cukuru pēc garšas, un nedaudz vaniļas ekstraktu. Uzvārīju un tad bēru klāt mannu.

Atliek tik uzputot, atdzesēt un gatavs. Ar pienu... dzērvenes piedod skābumu, ķirbis savukārt maigumu (reizē:)) un nedaudz jūt vaniļu.

No ķirbja viennozīmīgi var vārīt debesmannu! Bērni izēda savas porcijas un prasīja vēl :)

Ķirbju zupa ar dzērvenēm

2011-08-30T20:32:00.000+03:00

Garām ejot tiku pie pirmā litriņa dzērveņu. Ļoti rudenīga sajūta, traks var palikt. No prieka, protams. Vēlā novembrī ar to rudens sajūtu jau ir kā ir, tad ātrāk gribas ziemu, bet tagad, augusta beigās, pēc vasaras, rudenīgās dvesmas, vēsie rīti un vējš iegūst tādu burvību. Iemūžināšanas vērts mirklis. Un dzērvenes ir kā punkts uz i - paziņojot, - rudens tiešām ir jau klāt. Drīz lapas krāsosies...

Šodien gatavoju ķirbju biezzupu. No ķirbja. Un dzērvenēm. Uz diviem litriem zupas pieliku kārtīgu sauju dzērvenes, vārīju tās kopā ar ķirbi, (paukšķēja vien) klāt zupai pievienoju saldo krējumu, nedaudz aso piparu (vakar pie draugiem ēdu tādu ķirbju biezzupu, mmmm.. tāpēc laikam šodien man ar sagribējās - viena no labākajām zupām, turklāt var pagatavot simts un vienā veidā), sāli, protams, - visu sablendēju un zupa gatava. Mazliet sakapātas selerijas klāt, pavisam mazliet. DIEVĪGA zupiņa.

Sautējums ar sviesta pupiņām

2011-08-29T10:39:00.000+03:00

Tā - šis nu ir sautējums, ko mani bērni negribēja sākumā pieņemt. :D Lillā kāpostu dēļ. Kad pagaršoja, tad jau saprata, ka ir ēdams, bet tā lilla krāsa tik un ta likās dīvaina. :) Un pašā sākumā jau bija parastais pārpratums, kad es atkal aizmirsu - mūsmājās nedrīkst lietot vārdu 'sautējums', jo tad uzreiz bērni domā, ka došu viņiem saldējumu. :D

Sautējuma sastāvdaļas:
lillā kāposti,
burkāni,
sīpoli,
sviesta pupiņas,
maltā gaļa.

Malto gaļu ar sakapātiem sīpoliem un sarīvētiem burkāniem apcep, katlā liek vārīties kāpostus ar sviesta pupiņām, beigās pievienojos arī pannas saturu, un iemaisot krējumu.

Tikko aizdomājos par to, ka es bieži vien nerakstu kādas garšvielas lietoju. Kāpēc? ... Kaut kā tā sanāk, jo zinu, ka parasti garšvielās ir jāuzticas savai gaumei. Kā tad es tagad tiekšu - jāliek tas un tas? Ir reizes, kad kaut ko eksperimentējot vai arī kad ēdienam kāda konkrēta garšviela uzliek punktu uz i, tad jā, tad man liekas, ka vajag tieši to garšvielu un viss. Bet citos gadījumos... kā piemēram sautējumos vai zupās vai sacepumos.. Tur katrs liek to, kas viņam vislabāk garšo.

Es šoreiz liku klāt SIA Herbes gatavotos garšvielu maisījumus, ko var iegādāties caur 'Es saule' izplatītājiem (jā, jā, tostarp arī mani ;)). Man šie maisījumi patīk, un parasti pirms pielikšanas uzticos savai ožai.

Vistas zupa ar sviesta pupiņām

2011-08-29T10:30:00.001+03:00

Vakar gatavoju vistas zupu, un protams - liku tajā iekšā to, kas mājās ir. Sviesta pupiņas. :) Veģetāro dārzeņu zupu es bez sviesta pupiņām nemaz nespēju iztēloties, tad, ja tādu taisu, ir vienalga, cik pupiņas maksā, bet man noteikti tās vajag. (Parasti es tomēr nepērku neko no tā, kas man ir iestādīts, apbruņojos ar pacietību un gaidu savu ražu.) Žēl, ka manējiem svietsa pupiņas vairs negribas, citādi es arī šodien vārītu vistas zupu, citas sastāvdaļas pamainītu, bet sviesta pupiņas noteikti ieliktu.

Kas manā zupā bija atrodams? Bērniem šitā spēle patīk, tad viņi pēta sastāvdaļas, un sauc vārdos, ja kādu nezina, tad prasa. Īpaši traki man gāja ar lillā kāpostiem, par tiem nu nevarēju iestāstīt, ka tie ir garšīgie kāposti, jo kāposti taču ir zaļi, bet šitie kaut kas lillā. Skatījās uz tiem ar ļoti lielām aizdomām.

Tātad - zupa sastāvēja no vistas buljona un vistas gaļas, brokoļiem, paris burkāniem un sviesta pupiņām. K-k-k-kkkkas var būt labāks par šo? :D

Sviesta pupiņu un tomātu salāti

2011-08-29T09:45:00.001+03:00

Pusdienās var pagatavot šādus salātus (var gan siltus, gan aukstus, t.i., sviesta pupiņas varbūt svaigi vārītas, vai arī no rīta izvārītas un jau atdzisušas) - sviesta pupiņas un tomātiņi, kas sajaukti ar citrona sulu un nedaudz olīveļļas.

Var būt gan vienīgais ēdiens, gan arī kā salātu piedeva kaut kam citam. Man labāk patīk doma, ka tas ir vienīgais ēdiens. Pietiekami sātīgs sanāk, vēl ar šķēli pilngraudu maizes. Neko vairāk negribas. Ja nu vienīgi kādu saldo ;) Kaut gan... izcepām ar bērniem žagariņus, bet tie tā arī bļodā stāv. Dīvaini, parasti jau pazūd diezgan ātri, šoreiz nevienam neko citu ārpus obligātajām (smieklīgs vārds, ne? kā gan ēdienreize var būt obligāta. Tas atgādina manu bērnību, kad netikām no galda prom, kamēr nav izēsti šķīvji UN kamēr visi pieaugušie nav paēduši) ēdienreizēm negribas.

Ir laikam tās sviesta pupiņas diezgan sātīgs ēdiens. .